Tad, kad bērns jau labi tiek galā ar vārdiem, kurus “kā lasa - tā raksta”, piemēram, “māja”, “zeme” u.tml., par ko vairāk rakstīju rakstā Kā iemācīt bērnam lasīt? 1. daļa, tad var ķerties pie divskaņu un fonogrammu apgūšanas.
Kas tad īsti ir fonogrammas, par ko runā Montesori pedagoģijā?
Latviešu valoda ir viegla valoda, jo mums lielākoties vārdus izrunā tieši tā, kā tie ir rakstīti. Turpretī, piemēram, angļu, franču vai vācu valodās ir daudz vairāk dažādu likumu izrunā. Mums tikai daži īpaši gadījumi, kurus varētu saukt par valodas grūtībām. Kad bērns jau diezgan labi tiek galā ar fonētiskiem vārdiem, tad varam sākt piedāvāt vārdus ar kādu valodas grūtību. Piemēram, mēs varam teikt: “Tad, kad redzi blakus burtus “D” un “Z”, tos vienmēr kopā izrunā kā “dz”.” Un tad var patrenēties ar kādiem vārdiem, kuros nav nevienas citas valodas grūtības kā vien “dz”: dzenis, pīlādzis, dadzis, redze, dzija, smadzenes.
Tāpat stāsta par visiem divskaņiem (“Kad redzi blakus burtus “I” un “E”, tie kopā veido skaņu “ie”.”), dubultajiem līdzskaņiem (“Kā tev izklausās pareizi - lele vai lelle? Kreles vai krelles? Melenes vai mellenes? Redzi, šādos gadījumos mēs rakstām divus “ll”. Paskatīsimies, kuri vēl ir šādi īpaši vārdi? Rullis, bullis, balle, dilles…”), dažādām skaņām, kas saplūst kopā un izklausās savādāk, piemēram, mežs (beigās izklausās pēc š), tev, zivs, nav (izklausās pēc teu, zius, nau), pats, suns, galds, telts (izklausās, ka beigās ir c - pac, sunc, galc, telc), arī ar -ul (gulta, kultūra, multfilma, stulms, gulbis) daudziem pat pieaugušiem cilvēkiem ir problēmas un raksta ar garo u (gūlta, mūltfilma, gūlbis, stūlbs…).
Mēs ar bērniem šos likumus apgūstam ļoti līdzīgā veidā, kā jau rakstīju pirmajā raksta daļā - ar kartīšu palīdzību, kur vienā pusē ir uzraksts, otrā pusē ir attēls. Bērnam ir pastāstīts, ka, tad, kad redz "I" un "E" tie kopā veido "ie", lasa vārdu un tad pārbauda sevi, apgriežot kartīti otrādāk.
Mūsu mājās visas lasāmkartītes glabājam šādi: rozā aploksnītēs ir vārdi bez valodas grūtībām, katrā pa 5-6 vārdiem. Zilajās aploksnēs ir vārdi ar konkrētu valodas grūtību, katra aploksne nomarķēta (es līmēju ar karsto līmi).
Mūsu aploksnes ir pirktas grāmatnīcā, bet varat uzlocīt arī paši, piemēram, kā parādīts šajā video.
Piebilde par zilo krāsu.
Ja saskaraties ar Montesori pedagoģiju, tad daudzviet redzēsiet šo rozā, zilo, balto marķējumu. Kāpēc tā?
Daudzās Montesori pedagoģijas praksēs lasīšanas uzdevumi tiek iedalītas trīs kategorijās:
- bez valodas grūtībām;
- ar vienu konkrētu valodas grūtību (“ie”, “dz“, mm” u.c.) - par to šajā rakstā;
- dažādas valodas grūtības viena komplekta ietvaros.
Katru no šīm kategorijām parasti marķē ar atšķirīgu krāsu, piemēram, daudzviet pasaulē Montesori vidē kartītes, kurās ir viena valodas grūtība (īpaši burtu savienojumi, kas tiek rakstīti vienā veidā, bet tiek izrunāti pavisam savādāk, piemēram, "dz") liek uz zaļa fona. Te arī ir radies neliels jūklis ar Latvijā lietotajiem foniem - zaļais fons smilšpapīra divsakņu plāksnītēm ir palicis kā daudzās citās valstīs, bet visus citur ir pāņemta prakse no Vācijas (?) lietot zilu fonu divskaņiem un citām valodas grūtībām. Tātad - Latvijā pārsvarā tiek lietota šādas sistema: pirmā kategorija tiek marķēta ar rozā krāsu, otrā ar zilo un trešā ar baltu. Šis krāsu marķējums man ir noderējis brīžos, kad ir ātri jāsaprot, kuras kartītes kuram bērnam var dot un arī pašiem bērniem patstāvīgi noorientēties - viņi zina, ka var ņemt un strādāt ar visu, kas, piemēram, ir rozā. (Bērniem, kas tik tikko sāk lasīt, dodu tikai rozā, un arī viņiem pašiem pasaku: “Tu vari ņemt un šādi lasīt visas kartītes, kas ir ar rozā rāmīti.” Bērniem, kas jau pazīst divskaņus, iesaku ņemt zilās aploksnes un zilās kartītes.)
Ne visiem bērniem būs problēmas ar vārdu izlasīšanu, bet gan vairāk ar rakstīšanu, piemēram, vārdu "stabs" raksta "staps" vai "koks" - "kuoks". Starp citu, ar "uo" esmu sastapusies tieši pie bērniem, kas ļoti labi saklausa visas skaņas un patiesībā lieliski raksta - viņiem var parādīt, ka izklausās pēc "uo", bet mēs patiesībā rakstām "o". Var piedāvāt šīs pašas kartītes ar attēla pusi, bērns raksta vārdu un tad sevi pārbauda, apgriežot kartīti otrādāk.
Vēl vienmēr ir vērts rosināt veidot pašiem savas grāmatiņas (te man noder daudzie papīra atgriezumi no visdažādākajiem kartīšu materiāliem). Piemēram, piedāvājam kādu no lasāmkartītēm un rosinām bērnu uzrakstīt šos vārdus, bet pašu fonogrammu rakstīt ar sarkaniem burtiem (siers, lietus, briedis, ziema) - katru vārdu uz savas lapiņas, tad saskavot kā grāmatiņu. Bērniem patīk šīs grāmatiņas pāršķirstīt, palasīt, parādīt vecākiem, līdz ar to arī nostiprinot jaunās zināšanas atmiņā.
Vēl viena lieta, ko mēs izmantojam, mācoties divskaņus vai citas valodas grūtības, ir šādas lasāmkartītes. Ar tām bērni, lielākoties strādā pilnīgi patstāvīgi - pēc pirmā attēla un vārda saprot, kā pareizi lasīt, un pēc tādas pat līdzības lasa arī pārējos vārdus. Var izmantot arī grāmatiņu veidošanā kā augšējā attēlā.
Šādas lasāmkartītes pieejamas bloga veikala sadaļā.
Vēl var sagatavot attēlu komplektu par kādu noteiktu tematiku, ietverot vienu konkrētu valodas grūtību. Ja “dz”, tad tikai “dz”. Kartīšu komplektā ir daži vārdi, kuros nav nekādu grūtību, bet visos pārējos tikai šī viena - "dz". Piemēram, kartīšu komplekts “Putni”: dzenis, dzeguze, dzilna, dzērve, sīlis, pupuķis, dzērve.
Viens kartīšu komplekts, ko esmu veidojusi saviem bērniem ir ar divskani o [ua]. Kartīšu komplekts koki: goba, ozols, grimonis, plūškoks, vītols, osis, lazda, kļava.
Ar to šeit dalos bez maksas:
Un vēl viens bezmaksas komplekts ar "ie":
Tie ir kartīšu komplekti klasificējošai lasīšanai. Ko nozīmē “klasificējošā lasīšana”? Tas ir tad, kad tiek lasīts kādā noteiktā tematikā - atbilstoši priekšmetiem vai attēliem, ko redz un var aptaustīt.
Tad, kad bērns tikai nesen sācis lasīt, viņš vēl nespēj izlasīt pilnīgi jebkuru vārdu, jebkurā grāmatā, jo, pat ja zina visus burtus un prot sapludināt skaņas, pēc vārda izlasīšanas, var nesaprast, ko ir izlasījis - nezina šādu vārdu, nepareizi saliek uzsvarus, izlasa ar nepareizu intonāciju. Taču, ja lasa vārdus atbilstoši tam, ko tieši tobrīd redz, ir daudz lielāka iespēja, ka bērns izlasīs vārdu pareizi un ar izpratni. Piemēram, ja bērns redz savā priekšā eža figūriņu un no burtiem arī izdodas savilkt “ezis”, tad ir pilnīgi skaidrs, ka bērns šo vārdu izlasīs ar pareiziem uzsvariem un intonāciju. Viņš arī būs ļoti priecīgs, ka var izlasīt un uzreiz redzēt acu priekša izlasīto.
Kā strādāt ar šīm kartītēm? Izdrukājiet kartītes divos eksemplāros. Vienam kartīšu komplektam nogrieziet nost nosaukumus. Pārrunājiet attēlos redzamos kokus vai riekstus, pārliecinieties, ka bērns zina to nosaukumus. Ja kādu nezina, lieciet to nost, ņemiet tikai 1-2 tādus, kuru nosaukumus nezina, apgūstiet tos pirms ķerties pie lasīšanas. Izvietojiet kartītes tā, lai labajā pusē būtu brīva vieta. Vispārinošo kartīti (visi rieksti vai visi koki) lieciet augšpusē. Aiciniet bērnu lasīt uzrakstus un pielikt tos pie atbilstošajiem attēliem. Pēc tam ar kartītēm, kurām nav nogriezti nosaukumi, bērns var pārbaudīt, vai nav kļūdījies.
Dodot bērnam lasīt tekstus, kurā viņam ir daudz nezināmu vārdu, mēs paši izprovocējam to, ka viņi lasa bez izpratnes un vienkārši mehāniski - liek kopā skaņas, taču domu nesaprot. Visiem bērniem ir šāds mehāniskās lasīšanas posms, kad viņi tikko atklāj lasīšanas tehniku, taču to nevajag paildzināt. Svarīgi, lai bērns ātrāk sāk redzēt jēgu no šī procesa un nezaudē vēlmi lasīt.
Tikko vienu vārdu var izlasīt, tad bērns ir sapratis procesu, bērns sāk lasīt. Taču starp zināšanām, kā izlasīt vārdu un izpratnei par saistīto tekstu/grāmatu, ko lasa, ir tikpat ilgs ceļš kā no pirmā izrunātā vārda līdz runai.
Tieši tāpēc pirms dot lasīt bērniem pašiem grāmatas, var arī paši rakstīt bērniem priekšā gan atsevišķus vārdus, gan teikumus. Varat uz mazām lapiņām uzrakstīt kāda priekšmeta nosaukumu, kas ir jūsu mājās/izglītības iestādē, un lūgt bērnu aiznest nolikt lapiņu pie šī priekšmeta. Ja pirmajās lasīšanas reizēs bērns vēl lasa katru burtu izrunājot un pludinot tos kopā (apraksts pirmajā daļā), tad tagad jau var mudināt lasīt bērnu klusām pie sevis, nerunājot līdzi, jo skaļa lasīšana ir grūts darbs – tiek darītas divas lietas vienlaicīgi. Lasīšana balsī ir viena no visgrūtākajiem intelektuālajiem uzdevumiem – pat ne katrs pieaugšais spēj labi lasīt no lapiņas runu. Tāpēc, lai attīstītu lasīšanu, kad bērns lasa ar izpratni, mums ir jāmudina lasīt klusām, pie sevis. Un to, vai viņš prot lasīt, mēs redzēsim pēc teksta izpratnes - vai saprata, kur lapiņu novietot?
Viena no vismīļākajām bērnu spēlēm šajā posmā, ir izvēlēties kādu teikumu, klusām pie sevis to izlasīt, saprast un izdarīt, kas tajā teikts. Esmu sagatavojusi šādu materiālu 3 grūtības pakāpēs ar 80 teikumiem. Tas ir pieejams veikala sadaļā.
Nākamais solis ir sagatavot bērnam vienkāršas grāmatiņas ar attēlu vienā pusē un tekstu otrā pusē. Ar zilās sērijas grāmatiņām padalīšos kādā citā bloga ierakstā, bet šeit atgādinu par vienu grāmatiņām, kas man blogā bija jau iepriekš pieejama bez maksas. Tā ir mūsu bērnu iemīļota grāmatiņa "Vāru, vāru putriņu", kas gan ir baltās sērijas grāmata, taču tajā ir maz grūtību (vārds "pieci", kas satur divskani "ie" un "pamaisīju" ar divskani "ai", pārējie vārdi ir ļoti vienkārši) un to var dot lasīt arī bērniem, kas spēj tikt galā ar vienkāršu teikumu izlasīšanu.
Lai veiksmīgs otrais lasītmācīšanās posms!
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
