Ģērbšanās

4  

Neskaties šķībi uz mammu, saģērbos pati!
🔸Ir vairākas jomas, kurās vecāki no bērniem negaida neko un tad pēkšņi vēlas, lai bērns to jau prot un dara. 🔸Ģērbšanās ir viena no tām. Tikko bērnu ģērbām paši un tad pēķšņi vēlamies, lai divgadnieks vai trīsgadnieks ģērbjas pats, jo “pienācis laiks” vai “kaimiņu Ieva jau pusgadu atpakaļ mācēja ģērbties pati”.
🔸Mēs kā pieaugušie esam ļoti nepacietīgi un reti, kad esam gatavi dot bērnam pietiekami ilgu vingrināšanās laiku. Ģērbjam paši, tad liekam bērnam, redzam, ka nesanāk un atgriežamies atkal pie tā, ka ģērbjam paši.
🔸Tātad, pirmkārt, bērnam ir jādod šis vingrināšanās laiks, un jāatceras, ka katram tas būs atšķirīgā garumā.
🔸Otrkārt, mums jāatceras, ka katra darbība ir jāsadala mazos posmos. Piemēram, mēs kurpes uzvelkam neaizdomājoties, bet tur taču ir tik daudz posmu - jānoliek ar purngaliem uz priekšu, jānoliek katra kurpe pareizajā pusē, jāpavelk mēlīte, jāieliek kāja (un arī noteiktā veidā), tad jāaiztaisa lipeklis. Tādi posmi ir ikvienā darbībā, pamaniet tos un palīdziet bērniem tikt galā ar katru no posmiem. Sākumā, lai mācās nolikt kurpes pareizi. Kad kļuvis stabils šajā prasmē, tad parādām, kā pavilkt mēlīti. Tāpat arī, piemēram, ar rāvējslēdzēju -sākumā lai tikai velk kuģīti līdz pašai apakšai, pēc tam, lai mācās trāpīt otru rāvējslēdzēja pusi kuģītī vai aizvelk līdz galam rāvēsjslēdzēju, kuru vecāks pavilcis līdz pusei.
🔸Pilnīgi par katru lietu ir jādomā - kā to var SADALĪT POSMOS un KURU POSMU ES BĒRNAM ATŅEMU, KO VIŅŠ JAU VARĒTU DARĪT PATS?… Starp citu, tas neattiecas tikai uz ģērbšanos.