Jūtīgie periodi (Sensitive Periods)

Marija Montessori ar apzīmējumu ''jūtīgais periods'' raksturoja laika posmu, kad bērns kļūst īpaši ieinteresēts iemācīties, apgūt kādu noteiktu dzīves sfēru. 


Šie jūtīgie periodi var būt saistīti ar: 

  • kustību, piemēram, mācīšanos staigāt;
  • valodas apgūšanu;
  • kārtību;
  • telpiskām attiecībām;
  • rakstīšanu;
  • skaitļiem;
  • lasīšanu;
  • u.c.

Šo periodu laikā, kas var ilgt menesi vai pat vairākus gadus, bērns ir tik ļoti fokusēts uz konkrētām aktivitātēm, ka var ignorēt visu citu. Viņa enerģijas līmenis, kas tiek veltīts vienai konkrētais sfērai ir ļoti neparasts. Izbeigties šāds jūtīgais periods var tikpat pēkšņi kā parādījies.

Skruvesana Taburete

Ar mūsdienās neirozinātnē ir rasts apstiprinājums tam, par ko Marija Montessori runāja 100 gadus atpakaļ. Zinātnieki apstiprina, ka pastāv periodi ar paaugstinātu jūtību un spēju apstrādāt informāciju par konkrētu vides aspektu.
Vadoties pēc Montessori pedagoģijas, mēs vērojam savu bērnu un sekojam tā interesēm. Līdz ar to varam pamanīt, kurā brīdī bērnam rodas interese par noteikta tipa aktivitātēm un informāciju. Tad, kad mēs pamanām šo jūtīgo periodu, tad piedāvājam atbilstošus materiālus un aktivitātes.

Laika periods no dzimšanas līdz sešiem gadiem vispār var tikt uzlūkots kā viens liels jūtīgais periods. Dzīvē vairs nekad nav tāds laiks, kad cilvēks ir tik ļoti atvērts informācijai un tik ļoti cenšas pilnveidot savas prasmes, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot. 

Šajā periodā bērna prāts darbojas kā sūklītis (''uzsūcošais prāts'', Absorbent mind), kas nozīmē, ka bērns nešķiro, vai kaut kas ir labs vai slikts. Bērns līdzīgi kā sūklītis uzsūc sevī visu pieejamo informāciju, sajūtas, vidi, emocijas, visu, ko redz, dzird, jūt, sagaršo. Šajā laikā bērni mācās bez mazākās piepūles un veido savu personību no visa, ko uzsūkuši, ņešķirodami un ņemdami visu no vides, kurā atrodas. Viens no spilgtākajiem uzsūcošā prāta piemēriem ir valoda. Bērns valodu iemācās, to uzsūcot, vērojot citu cilvēku mutes un klausoties šo valodu.