Kā runāt par bērnu mākslas darbiem?

                                                3

Mazu bērnu neuztrauc rezultāts un kas tieši ir uzzīmēts, tāpēc palīdziet bērnam baudīt procesu, nevis runājiet par rezultātu. Viņi bauda, eksperimentē, jauc krāsas. Dažkārt bērni mēdz uzzīmēt kaut ko, kas pieaugušajiem šķiet ierāmēšanas vērts, taču nepaiet ne mirklis, un bērns visu ir aizķēpājis ciet tā, ka no mākslas darba ir palikusi vien liela brūna peļķe. Tas vēlreiz pierāda to, ka ir vecumposms, kurā bērni neuztraucas par to, kā sanāks, viņi dara darīšanas pēc. Tāpat viņi bieži arī nevar atbildēt uz jautājumu:”Kas tas ir?/Ko tu uzzīmēji?” 

Tāpēc nākamreiz labāk pajautājiem: “Kā tu to uzzīmēji?” Par procesu bērni stāstīs labprātāk. Nevajag arī mētāties ar dežūrfrāzēm:”Jā, malacis,” un “ļoti skaisti”. Bērns nav muļķis- ja par katru ķēpu teiks “malacis”, tad bērns ātri uzķers, ka tas nav patiesi. Ja neziniet, ko teikt, tad labākais variants ir vienkārši aprakstīt, ko redzat, un tad saruna raisīsies tālāk pati. Tā Jūs parādīsiet patiesu ieinteresētību un veltīsiet bērnam kvalitatīvu laiku un uzmanību.

Te vēl dažas idejas, kā varam runāt ar bērnu par mākslas darbiem:
🔸Vai tu gribi man kaut ko pastāstīt par savu darbiņu?

🔸Es redzēju, ka tu ilgi strādāji pie šī darba! 

🔸Kā tu to uzzīmēji? 

🔸Es redzu, ka Tu esi izmantojis daudz zaļās krāsas! Vai Tev tā patīk vislabāk?

🔸Ir tik grūti uzzīmēt (māju), bet tev tas izdevās!

🔸Es redzu, ka tev vairs uz lapas nav brīvas vietas. Vai tu gribi, lai es tev parādu, kur vēl var paņemt papīru?

🔸Ko tu tagad gribētu darīt ar savu darbu?