Lielās emocijas

                                                  14

Lielās emocijas 😭😫
🔸Bērna lielās emocijas- histērijas, krišana gar zemi, bļaušana- ir dabisks veids, kā bērns tiek galā ar emocionālo pārslodzi. Nav tā, ka šīs bļaušanas vai histērijas bērns rīko, lai manipulētu ar mums vai ieriebtu mums- tas ir kaut kas tāds, ko patiesībā viņi paši nespēj apzināti nokontrolēt.
🔸Dienas laikā bērna organismā veidojas stresa hormoni- kā atbildes reakcija uz dažādiem dienas notikumiem. Taču tā smadzeņu daļa, kas atbild par to, lai par šīm emocijām un stresu pastāstītu vai tiktu ar to saprātīgi galā, vēl nav pietiekami attīstījusies, tāpēc šāda emocionāla reakcija ir tāda kā stresa hormonu izlāde.
🔸Citreiz bērnudārzā visu dienu bērns turās, tiek galā ar spriedzi un stresu, bet tai pat laikā viss krājas. Un tad, ierauga sev mīļu cilvēku, ar kuru jūtas droši- un beidzot notiek šī izlāde. Esiet iecietīgi. Pat mums pieaugušajiem tā mēdz būt- darbā krājas, krājas emocijas, bet izlāde tiek uz mūsu ģimeni un mīļajiem. Ko tad mēs varam gribēt no divgadnieka vai trīsgadnieka?
🔸Cilvēkiem ir vairākas smadzeņu daļas. Lai saprastu histēriju un ko bērns var un nevar tās laikā, mums ir jāzina par divām smadzeņu daļām: rāpuļsmadzenēm jeb smadzenītēm un smadzeņu garozu. Smadzenītes atbild par bēgšanu vai sastingšanu, bļaušanu, aiztāvēšanos- visu, kas var noderēt bīstamās, stresa situācijās. Savukārt, smadzeņu garoza- par saprātīgu rīcību, domāšanu, par augstākām funkcijām. Tādas histēriskas lēkmes laikā asinis smadzeņu garozai tiek piegādātas minimāli- viss plūst uz smadzenītēm! Tāpēc nav nekādas jēgas vest ar bērnu gudras sarunas histērijas laikā. Bērns nespēj šādā brīdī būt racionāls.

🔸Starp citu, ja bērnam ir daudz stresa situāciju, tad viņam labāk tiek apasiņotas rāpuļsmadzenes un tās labāk attīstās- lai aizstāvētos, lai reaģētu. Šāds cilvēks pieaugušā vecumā ļoti jūtīgi reaģēs uz stresa situācijām. Mierīgākā gaisotnē augušam bērnam labāk apasiņojas un attīstās smadzeņu garoza- šāds cilvēks pieaugušā vecumā daudz labāk spēs regulēt savas emocijas. 

🔸Histērija neliecina neko labu vai sliktu par Jums kā vecākiem. Histērijas vienkārši ir. Tā organisms arbrīvojas no emocionālas pārslodzes.
🔸Mans mīļākais citāts attiecībā uz histērijām ir šis: 

When little people are overwhelmed by big emotions, it’s our job to share our calm. Not join their chaos.
— L.R. Knost

🔸Tāpēc ievelciet elpu, esiet mierīgi, esiet sava bērna miera osta, vērojiet bērnu, atļaujiet just šīs spēcīgās emocijas. Kāds bērns var gribēt samīļoties, bet kāds cits tieši pretēji grūdīs prom. Palieciet tuvumā. Jūs varat aprakstīt, kas notika un kā bērns jūtas. “Multene beidzās. Tu ļoti gribēji skatīties vēl. Tu tagad esi bēdīgs. Tu raudi.” Vienkārši aprakstiet. Ja tas nepalīdzēs tagad un uzreiz, tad tas var noderēt, lai bērns vispār atpazīst un mācās verbalizēt savas emocijas. Ir vērts vispār arī ikdienas situācijās stāstīt, kā sauc tās emocijas, ko bērns jūt- tu esi satraucies, nobijies, sakautrējies, tu biji priecīgs- tas palīdz bērnam atpazīt savas emocijas un runāt par tām.
🔸Centieties ar bērnu “satikties” emociju līmenī- izrādiet, ka jūtat viņam līdzi, rādiet savu beznosacījumu mīlestību. Tiklīdz viņš būs nomierinājies, tā varēsiet apspriest šo incidentu jau citā līmenī, iesaistīties problēmas risināšanā. Histērijas laikā viss ir vienas vienīgas emocijas.
🔸Noteikti nesodiet, nepametiet, neieslēdziet citā istabā uz laiku, kamēr nomierinās. Varbūt tas šķietami palīdzēs konkrētajā mirklī, taču ilgtermiņā tas radīs bērnā spriedzi un trauksmi. Turklāt, padomājiet, kā Jūs justos, ja grūtā brīdī draugs/mamma/vīrs/sieva Jūs nevis censtos mierināt, bet teiktu kaut ko no sērijas “pats tiec galā”, “negribu tevi redzēt, kamēr tu tā raudi” vai atstātu Jūs istabā vienu, kamēr nomierinieties...