Man nepatīk Lego

Raksts, kuram nepiekritīs mani bērni, mans vīrs un daaaaudzi citi, jo Lego tomēr ir pausaulslavena rotaļlieta! Patiešām lieliska, kas attīsta radošumu, sīko motoriku, kas palīdz koncentrēties.

Bet man nepatīk lego! Bērni vienu - divas reizes saliek pēc instrukcijas (2x jau ir daudz), tad pazūd dažas detaļas, vairāk to pašu komplektu neliek, samet visu kastē, lielākā daļa put un mētājas un beigās reālajai būvniecībai izmanto tikai mazu daļu no visa. Man noteikti vairāk patīk tie Minecraft lego, kuri šobrīd mūsu vecākajiem dēliem ir topā un detaļas ir pateicīgas vairākkārtējai būvēšanai.

Mums bieži ir tā, ka lego ir visur! Uz galda, zem galda, pagultē. Vākt neko nedrīkst, jo viss ir super svarīgs, visam ir kaut kāda sava sistēma. Nevar ne izsūkt, ne uz galda vēl kaut kam ir vieta, jo viss ir procesā. Mazākajiem vēl ir vienalga - savācam visu un miers, bet vecākajiem dēliem istaba bieži ir briesmas :D

Arī tā uztvere par to, ko var darīt ar lego, katram bērnam tomēr ir atšķirīga. Viens dēls visu laiku kaut ko meistaro, izgurdo fantastiskas savas konstrukcijas, bet cits dēls vienreiz uzbūvē pēc instrukcijas un pēc tam jebkas, ko viņš pats uzbūvē, viņaprāt, ir nesmuki, nav tik labi un visādi citādi - slikti! Viņš nespēj sacensties ar dizaineru un lego inženieru radītajiem mākslas darbiem, kas ir uz kastītēm un instrukcijās, tāpēc noraksta sevi uzreiz - salīdzina savu radošumu ar profesionāļu radošumu…

Es negribu vairs nevienu jaunu lego komplektu mājās redzēt, bet bērni krāj savu naudu, un par savu naudu pērk, jo parādās aizvien jauni komplekti, ko gribas, parādās komplekti ar viņiem aktuālām tēmām… Un turpinās riņķa dancis -> iztērēta nauda -> vienas reizes pieredze (prieka pilna gan) ar salikšanu -> pazūd dažas detaļas -> viss vienā kastē vai vēl sliktāk - visās malās vai pa visu istabu, kur neko nedrīkst mainīt vai aiztikt, jo notiek process. Pa to laiku vēl jānosargā no jaunākajiem bērniem un suņa.

Mums ir bijušas dažādas šķirošanas metodes, esam pat speciāli pirkuši kastes, škirojām pa krāsām, šķirojām pa detaļu veidiem, bet tāpat beigās nekad nav laika un pacietības visu skaisti sašķirot atpakaļ un beidzas ar to, ka jāsamet vienā kastē.

 

Jā, es zinu, ka var pasūtīt tās atsevišķās detaļas (mēs to esam darījuši), bet bieži vien tā interese salikt veco komplektu nemaz nav - biežāk gribas tos jaunos. Atkal un atkal jaunu. Nu ir jau tajā laimes hormons - kuram tad nepatīk tikt pie jaunas lietas?

 

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.

Komentē