Man ļoti daudzi vecāki jautā, kā un kad lai bērnam māca burtus. Šis jautājums kādam būs aktuāls vienmēr, jo katram bērnam pienāk šāds laiks, kad vajadzētu sākt pazīt burtus (pēc mācību programmas) vai arī bērni paši sāk izrādīt šo interesi, kas parasti pienāk daudz ātrāk, nekā vecāki patiesībā tam ir gatavi. Pirms mācām bērniem burtus, sākumā ir kāds daudz svarīgāks darbiņš darāms - jāiemācās saklausīt skaņas!
Pirms kāda laika Latvijas Montesori asociācijas valdes priekšsēdētāja un Pērļu mājas īpašniece Zane Baltgaile (attēlos) vienā Facebook grupā uzrakstīja ārkārtīgi vērtīgu komentāru par skaņu spēlēm. Man būtu ļoti žēl, ja tas tā arī paliktu kaut kur komentāra līmenī, tāpēc uzrunāju Zani kļūt par manu pirmo viesi blogā un uzrakstīt savu blogierakstu te.
Tālāk raksta Zane Baltgaile:
Skaņu spēļu mērķis
Skaņu spēles nav domātas vienas konkrētas skaņas koncentrētai un padziļinātai izpētei, kur nu vēl iemācīšanai - skaņu nevar iemācīt (burtu var), to vai nu sadzird/izšķir vārdā vai nu, ne (un tas ir atkarīgs no tā, kā un kad katram individuālam bērnam uz to "saslēdzas vadiņi" - tā pavisam novienkāršojot).
MĒRĶIS IR: padarīt bērnu vērīgu uz to, ka vārds nav kaut kāds "mākonis", bet tas sastāv no atsevišķām skaņām. Palīdzēt bērnam attīstīt sevī prasmi saklausīt un izšķirt šīs skaņas vārdos. Turklāt - JEBKURĀ vārdā un JEBKURĀ vārda vietā, tāpēc nav jēgas arī no īpaši atlasītām mantiņām kā skaņu maisiņos, kur tiek uzsvērta tikai sākumsakaņa.
Bez tam, kā mums visiem ir labi zināms, ir skaņas, kuras ir vieglāk izšķiramas, piemēram, "a" un "z" atšķirību var visai viegli saklausīt, bet "p" un "b", visticamāk, sagādās grūtības. Ja lietojam skaņu maisiņus, izņemot no "p" maisiņa priekšmetus un nosaucot tos un tāpat arī izdarot ar "b" maisiņa priekšmetiem, mēs nepalīdzam attīstīt prasmi šīs skaņas izšķirt vārdos. Mēs gluži vienkārši parādām, ka ir dažas lietas, kuras sākas ar skaņu "b", un dažas lietas, kuras sākas ar skaņu "p". Un ar skaņu "ņ", izņemot ņieburu, vispār nekā nav. Bet mūsu mērķis (ja vien tiešām tas nav tāds) jau nav parādīt bērnam TO, ir palīdzēt viņam izšķirt skaņas jebkurā vārdā un jebkurā vietā vārdā.
Tiklīdz bērns ir spējīgs izškirt vismaz pirmo skaņu vārdā (vispirms pirmā, tad pēdējā un tad tās, kas ir pa vidu) - PATS PASAKOT, ar kādu skaņu sākas konkrētais (vienalga kurš) vārds, mēs varam šai viņa spējai un izpratnei dot klāt burtu (Montesori metodikā - smilšpapīra burtu), sakot, ka tā izskatās, piemēram, "a". Tas ir viens no principiem - no konkrētā uz abstrakto. Spēja izšķirt skaņu bērnam ir konkrēta - skaņa, ko viņš ir spējīgs saklausīt un diferencēt, ir viņa konkrēta iekšēja izpratne. Burts - simbols, abstrakcija.
Īss ieskats, kā var spēlēt skaņu spēles
Visos līmeņos tiek strādāts ar 3 - 4 bērnu grupiņu. Mājas apstākļos to, protams, var darīt ar vienu bērnu.
1. līmenis
Pieliekam savu pirkstu pie acs un sakām: "Man ir kaut kas, kas sākas ar skaņu "a"." Bērni atbild:"Acs". Tā turpinām ar jebkuru vārdu, izmantojot tikai savu ķermeni. Šajā līmenī norādām uz konkrēto vārdu, tādējādi it kā "pasakot priekšā" - palīdzot bērnam sasaistīt skaņu ar vārdu.
Man ir kaut kas, kas sākas ar skaņu "d"!
Turpinājums 1. līmenim. Iesaistot bērnus, sanesam uz paklāja apmēram 8 priekšmetus no vides. Tādus, kuriem ir atšķirīgas sākuma skaņas. Izrunājam ar bērniem, ko esam atnesuši, lai esam vienojušies par nosaukumiem. Paceļam kādu no priekšmetiem un strādājam tāpat kā iepriekš vēl "pasakot priekšā" sākuma skaņu. Tā turpina ar visiem priekšmetiem.
Man ir kaut kas, kas sākas ar skaņu "z"!
2. līmenis
Sagatavošanās tāda pati, kā 1. līmeņa turpinājumā, tikai nu jau neizolējam priekšmetu un nekādi nevilšus uz to nenorādām. Šis jau ir daudz grūtāk, jo bērnam, lai atrastu īsto vārdu/priekšmetu, ir domās jāiziet cauri visiem priekšmetiem un sevī jāsaklausa to visu pirmā skaņa.
Vēlāk - atlasām priekšmetus ar līdzīgām sākuma skaņām. Sākumā pietiek, ja tikai divi no visiem priekšmetiem ir ar līdzīgām sākumskaņām, piemēram, attēlā ir "k" (kuģis) un "g" (gailis). Pārējās ir dažādas.
3. līmenis
Nav nepieciešami īpaši atlasīti priekšmeti. Aizejam, piemēram, uz praktiskās dzīves zonu (izglītības iestādēs) un sakām: "Es redzu kaut ko, kas sākas ar skaņu "p". - "Plaukts!". -"Jā, un es redzu vēl kaut ko, kas sākas ar skaņu "p"!" utt.
Tad mainām skaņu. Vēlāk var jau meklēt pa visu grupas telpu (mājas apstākļos - pa visu virtuvi, pa visu dzīvojamo istabu vai pa visu bērnistabu).
4. līmenis
Izpildījums tāds pats, kā 3. līmenī, bet meklē jau konkrētu sākuma un konkrētu beigu skaņu. "Es redzu kaut ko, kas sākas ar skaņu "k" un beidzas ar skaņu "e". - "Kaste!" -"Jā, un es redzu kaut ko, kas sākas ar skaņu "k" un beidzas ar skaņu "s". "Kubs!" Un tā tālāk.
5. līmenis
Nav nepieciešami īpaši priekšmeti. Izvēlamies kaut ko no vides un meklējam visas skaņas vārdā. Piemēram, "puķe" - "p", "u", "ķ", "e".
-“Ar kādu skaņu sākas “puķe”?”
-“Ar “p”!”
-“Jā, un kāda ir nākamā? Puuuuķe…”
-“U”!
Tā turpina līdz visas skaņas saklausītas.
6. līmenis
Nav nepieciešami priekšmeti. Izvēlamies kādu skaņu un lūdzam bērnam nosaukt tik daudz priekšmetus/vārdus, cik vien viņš var, kas satur šo skaņu - jebkurā vietā vārdā. Kaķis, kaste, kartons, traktors, sakne, krēsls, sāk, kurpes.
Vecums. Šīs spēles sāk spēlēt no 2,5 gadu vecuma un aptuveni 4 gadu vecumā bērns sasniedz spēju, ja tā tiek trenēta, kad sāk analizēt visas skaņas vārdā. Bet tas, protams, ir individuāli. Tas ir, apmēram, arī tas laiks un vecums, kad bērns, balstoties uz savu spēju izšķirt pirmo skaņu vārdā (bez priekšā teikšanas - konkrēti parādītiem priekšmetiem), ir apguvis vismaz 80% smilšu burtu un, līdz ar spēju analizēt visas skaņas vārdā, var sākt strādāt ar kustīgo alfabētu, radot pats savus vārdus - jo, lai uzrakstītu kādu vārdu, viņam ir jāspēj secīgi saklausīt visas skaņas konkrētajā vārdā.
Vairāk par kustīgo alfabētu un smilšpapīra burtiem lasi šajā ierakstā.
Komentārs par skaņu maisiņiem
Sākšu ar to, ka es nebūt nepretendēju uz "Gudrākā" cilvēka statusu. Es mācos, tāpat kā mēs visi. Man vienmēr ir bijis svarīgi līdz dziļumiem izprast lietas, ko es daru. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc es nolēmu doties studēt uz AMI (Association Montessori Internationale) institūtu. Kad uzsāku Pērļu mājas darbību, bija visai daudz pedagoģisko procesu un materiālu, kuri "nestrādāja" tā, kā man, balstoties manā tā laika izglītībā, šķita, ka tiem ir "jāstrādā". "Skaņu maisiņi" bija viens no šādiem materiāliem (arī manā vidē kādreiz tie bija) - es biju novērojusi, ka bērni labprāt tos ņem, jā - BET tādēļ, lai, ar tur esošajām mantiņām, vienkārši spēlētos. Man šķita, ka es, visticamāk, neprotu ar tiem darboties un es vēlējos noskaidrot, ko tieši es daru nepareizi. Šis bija viens no maniem pirmajiem jautājumiem manai skolotājai, uzsākot apgūt valodas bloku. Viņa uz to norausīja plecus un teica, ka pirmo reizi mūžā dzirdot par šādu materiālu, ieteica man pabeigt valodas bloka mācības un tad, ja man radīsies vēl šis jautājums, mēs pie tā varēsim atgriezties. Man neradās. Atbraucot mājās, es šos maisiņus izņēmu no vides.
Jā, arī šajās spēlēs pašās pirmajās fāzēs tiek izmantoti priekšmeti, kā sasaiste, bet es ceru, ka man izdevās parādīt atšķirību. Jā, mēs varam izņemt priekšmetus no dažādiem "skaņu maisiņiem", ko nolikt priekšā, bet, manuprāt, šis ir tas gadījums, kad ieguldītie līdzekļi neattaisno mērķi - to visu pavisam vienkārši var panākt izmantojot parastas ikdienas lietas, kas atrodas vidē.
Es tiešām daudz esmu domājusi par šo - "skaņu maisiņu" tēmu un meklējusi tiem racionālu pielietojumu. Kā viena no manām versijām ir bijusi, ka bērns, pats paņemot kādu šādu maisiņu, var nosaukt priekšmetus, kas tur ir iekšā, secināt, ka tie visi sākas ar, piemēram,"p" un, apskatoties uz maisiņa uzzīmēto burtu, konstatēt, kāds tas izskatās. BET šāda veida darbības prasa visai lielas analītiskās spējas, kuras, es esmu visai droša, tāda vecuma bērnam, kuram būtu jāsāk spēlēt skaņu spēles, nepiemīt. T.i., 2,5 un pat arī 3,5 gadus vecs bērns šādus secinājumus diez vai spēj izdarīt.
Vēl esmu domājusi par to, ka "skaņu maisiņš" var palīdzēt atsaukt atmiņā kādu burtu (lielākā vecumā) un līdz ar to arī palīdzēt uzrakstīt vārdu. Bet iedomājieties situāciju, es gribu uzrakstīt vārdu "Zane". Uzrakstu "z", tālāk dzirdu skaņu "a", bet aizmirstu, kā to raksta, paskatos uz skaņu maisiņiem, ko es tur redzu? Burtus uz tiem (ne jau skaņas/ne saturu). Tas nozīmē, ka man būtu jāapskata nez cik maisiņu saturs, kamēr es "uzdurtos" uz to, kurā ir priekšmeti ar sākuma skaņu "a", un tikai tad es varētu aplūkot uzšūto burtu un konstatēt/atcerēties, kāds tas bija. Es domāju, ka ir ātrāks ceļš, kā to noskaidrot - kaut vai paprasot vecākam biedram vai skolotājai. Bez tam, ja bērns, kas sāk rakstīt, vēl aizmirst lielu daļu burtu, tad man, kā pedagogam, ir jāsāk domāt, vai manas 3 pakāpju lekcijas burtu apguvē un secīgie soļi ir bijuši efektīvi, iespējams, man kaut kas jāmaina savā darbībā.
Nobeigumā. Lūdzu, nepārprotiet mani, es neaicinu sadedzināt sārtā "skaņu maisiņus", ja jums šķiet, ka jūsu vidē tie strādā un ir efektīvi, ja jūs saredziet tiem jēgpilnu lietojumu utt. Es tikai vēlējos parādīt arī citu pieeju, kura man personīgi šķiet saprotamāka un "nesāpīgāka". Tāpat arī pateikt to, ka "skaņu maisiņi" NAV nekāds tāds obligāts M.Montesori izgudrots valodas attīstības materiāls, bez kuriem nav iedomājama neviena "Montesori vide".
Zane Baltgaile
.
Mīļš paldies Zanei!
Arī es varu piebilst, ka šī metode tiešām darbojas. Tas ir pierādījies ar mūsu trīs vecākajiem bērniem (divi jaunākie vēl ir par mazu šīm spēlēm). Būtība tiek uztverta ļoti ātri, un bērni diezgan drīz arī paši sāk saklausīt skaņas un saukt ne tikai jau nosauktajos priekšmetos, ko esam izrunājuši, bet arī citos, kas liecina par aktīvu domāšanas procesu un par to, ka tiešām izprot. Mēs ģimenē skaņu spēles regulāri spēlējam pie vakariņu galda, nedaudz pārveidojot angļu "I spy" spēli. Angļu valodas versijā ir teikums:"I spy with my little eye something ... blue!" un tad visi mēģina atrast, kas tad ir tas zilais, ko kāds ir saskatījis, bet mūsu variantā tā ir skaņu spēle:"Es ar savu mazo aci redzu kaut ko, kas sākas ar skaņu "m"!" un visi minam, kas tas varētu būt. Noteikumus parasti ir tāds, ka tam ir jābūt redzamam tajā telpā, kurā atrodamies.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
