Viengadnieks vairs nav bēbis

Tā kā mums mājās ir divi jaunizcepti viengadnieki, kuriem pavisam nesen bija dzimšanas diena, tad, protams, viengadnieki ir mums aktuāla tēma. Padalīšos arī ar jums, kas ir tas, ko mēs darām un kāpēc.

Valodas attīstībai

Ap gada vecumu bērnā parādās jauns intelektuālais stāvoklis - pirmais izrunātais vārds. Viņi saprot, ka izrunātajam vārdam ir nozīme. Tipiski ap gadu ir kādi 6 vārdi (tie gan reti skan ļoti tīri un skaidri, kā mums pieaugušajiem, bet tie ir), sākumā ir sociālās mijiedarbības vārdi, piemēram, “attā”, “lūdzu” (udzu), “atdod” (ado - tipiski, ja ir brāļi un māsas, ar kuriem jādalās), pirmie lietvārdi - “mamma”, “teta” un, iespējams, “lampa”/“bumba”/“kaķis” vai kāds cits vārds, kas tieši jūsu ģimenē ir tāds raksturīgāks lietošanā. 

Man šķiet interesants fakts, ka vārdu “mamma” patiesībā neizdomāja pieaugušie, bet gan paši bērni - tās ir vienas no pirmajām zilbēm, ko bērni atkārto un izrunā visā pasaulē, mēs kā pieaugušie vienkārši pieliekam šīm zilbēm nozīmi bērna prātā - sasaistām kopā ar konkrētu personu.

Kas notiek bērnā iekšēji ap gadu? Viņš saprot daudz, daudz vairāk nekā mēs spējam iztēloties. Daudzi vārdi jau ir viņa pasīvajā vārda krājumā - saprot, ko nozīmē, bet nemāk pateikt pats. Piemēram, viņš var zināt, kura ir krūze un kura bļoda, bet pašam vēl neizdodas pateikt. Tas ir saistīts ar to, ka cilvēka smadzenēs ir divi valodas centri: viens ir tas, kas atbild par valodas uztveri, sadzirdēšanu, audiālu izšķiršanu, bet otrs atbild par valodas emisiju - “izdot” runu uz āru, mutes orgānu kustībām. Otrs centrs ir lēnāks. Tas ir loģiski arī no dabas viedokļa - daba nezina, kādā valodas vidē bērns nonāks piedzimstot, valodas atšķiras, nav kā pie dzīvniekiem, tāpēc sākumā bērnam valoda daudz jādzird un tikai tad viņš var sākt atdarināt šīs skaņas.

Ap gada vecumu bērns ļoti sāk gribēt izteikt savas vajadzības un saprast, kāds nosaukums ir katrai lietai, tāpēc bērna uzmanība valodai kļūst lielāka nekā jebkad. Viņi ļoti īpaši vēro mutes kustības (mutes kustības visintensīvāk vēros bērni bilingvālās ģimenēs - kur jākoncentrējas vairāk, lai saprastu, kā veidojas skaņas), ieklausās skaņās, viņi grib dzirdēt ļoti skaidri izteiktus vārdus. Tātad, pirmkārt, vissvarīgākais no valodas attīstības viedokļa, šajā vecumā runāt ar bērnu ļoti SKAIDRI, pietiekami LĒNI, lai paspēj “noķert” vārdus, DAUDZ un gramatiski PAREIZI. Kad runājam ar bērnu (tas attiecas ne tikai uz viengadniekiem), esam bērnu acu augstumā, veidojam acu kontaku, esam klātesoši un klausāmies arī viņā - veidojam pauzes, lai bērns var atbildēt savā valodā, ne tikai visu laiku runājam paši un atbildam paši bērna vietā.

Kā mēs vēl papildus varētu palīdzēt bērna valodas attīstībai

  • Varam ierīkot vairākus seklus groziņus (pirkām Rimi), kuros ir 3-5 lietu reālistiskas kopijas ( ja vien, protams, nav iespējas ielikt tiešām īstas lietas. Piemēram, groziņos var likt augļus vai dārzeņus (mūsējie ir no MiluMammu.lv).

Darzeni Milumammu

  • Groziņos var likt arī, piemēram, dzīvniekus. Svarīga nianse - ir jābūt saglabātām proporcijām. Šoreiz nederēs Rimi akcijas dzīvnieciņi, kur suns var būt tieši tikpat liels kā zilonis. Mums ļoti labi kalpo Schleich dzīvnieki - pat pēc piecu bērnu diezgan intensīvas lietošanas krāsa ir vietā un nevienam dzīvniekam nekas nav noplīsis. Dzīvniekus groziņos lieciet tematiski, piemēram: mājdzīvnieki, meža zvēri, putni, Āfrikas dzīvnieki. Protams, viengadniekam vēl nav ne mazākās nojausmas, kas ir Āfrika, taču viņa prātā nosēžas informācija, ka šie dzīvnieki sader kopā. Notiek netiešā klasifikācija. Neizlieciet visu dzīvniekus, kas vien jums ir, reizē - labāk parotējiet pa nedēļai - vienu nedēļu vieni, citā citi. 

Dzivnieki

  • Valodas attīstībai noderēs arī grāmatu kolekcija ar reālistiskiem lietu attēliem. Varat izveidot paši savas grāmatiņas, sabildējot priekšmetus tieši jūsu mājās. Svarīgi, lai mazuļu grāmatās būtu viens attēls vienā atvērumā. Ar dvīņiem šo nepieciešamību izjutu ļoti stipri - ja skatāmies veikalā pirktās mazuļu grāmatas un es saucu lietas nosaukumu, katrs bērns skatās uz savu attēlu pat, ja pielieku klāt pirkstu. Beigās sanāk, ka vienam ir pareiza asociācija, ka “jaka” ir “jaka”, bet otram vārds “jaka” asociēsies ar bikšu attēlu, kas ir atvēruma otrā pusē. Tas pats patiesībā var notikt arī pie viena bērna - ne vienmēr mēs redzam, uz ko tieši bērns skatās. Ja vienā atvērumā ir viena bilde, tad šādas nepareizo asociāciju problēmas nerodas. Vēl veikalu mazuļu grāmatiņām mēdzd būt pārāk spilgti foni… koši zils, sarkans, dzeltens, zaļš un oranžs. Arī proporcijas mēdz būt īpatnējas - vienā atvēruma pusē pa visu lapu ir lācis, otrā atvēruma pusē pa visu lapu ir vāvere. Vai šie dzīvnieki ir vienāda izmēra dzīvē? ... Tāpēc dalos ar jums pašas veidotās grāmatiņās - lai noder! Uz vāka ir vispārinošā kartīte - attēls, kurā ir visas grāmatiņā esošās lietas ar saglabātām aptuvenām proporcijām . Vispārinošā kartīte ir svarīga tāpēc, ka bieži vien ir situācijas, kad pat 6-7 gadus veci bērni zina, kas ir gurķis, biete vai kāposts, bet nezina, ka visus tos kopā sauc par dārzeņiem, vai zābakus, sandales un čības - par apaviem. Grāmatiņas jāizvieto tādā veidā, lai bērns viegli var redzēt grāmatiņu vākus. Tas var būt groziņš zemā plauktā vai speciāli ierīkots plaukts, kur grāmatiņas stāv redzamas - ar vākiem.

Gramatinas

Spied uz bildes un atvērsies grāmatiņas fails!

Augli

Darzeni

Majdzivnieki

Meza Zveri

Apgerbs

Virtuve

  • Protams, valodas attīstībai palīdzēs arī skaitāmpantiņi, īsas dziesmiņas un dzejolīši - vienkārši, ne pārlieku gari un ar kustībām. Padalīšos ar četriem pantiņiem, kas šobrīd ir topā mūsu dvīņiem (un patiesībā ne tikai dvīņiem bet arī visiem pārējiem).

Cepu, cepu kukulīti. - sit plaukstas, imitējot kukulīša cepšanu
Cepu lielu, cepu mazu. - izpleš rokas, rādot lielu kukulīti, pēc tam saliek kopā - mazais kukulītis
Viļ, viļ apaļu. - ar rokām viļ bumbu
Plaukš! Krāsnītē iekšā. - iemet kukulīti sev mutē
Ar garu skursteni!- izstiepj abas rokas virs sevis
Ņam, ņam, cik garšīgi - ar apļveida kustībām pabraucī vēderu

Ejam meklēt tipu – tapu - visi pirksti, sākot ar mazākajiem, “sasveicinās” - liek mazo pie mazā, zeltnesi, pie zeltneša u.t.t.
Mazo ežulēnu papu. - sakrusto abu roku pirkstus
Kalna galā uzrāpās, - liek dūrīti virs dūrītes un ceļ tās uz augšu
Tā kā kamols novēlās. - ar dūrēs sakļautiem pirkstiem tin kamolu uz leju

Desmit mazas pelītes skraida šurp un turp, - ar pirkstu galiem dipina pa grīdu vai galdu
Desmit mazām pelītēm miera nav nekur. - abas rokas, pirkstiem dipinot, virzās prom viena no otras un atpakaļ
Desmit mazas pelītes uzskrien augšā, lejā, - pirksti rāpjās uz augšu un leju pa pretējām rokām
Desmit mazas pelītes griežas straujā dejā. - ar abām rokām veic apļveida kustības gaisā
Desmit mazas pelītes pēkšņi ieklausās – rokas pieliek pie ausīm (klusi pasaka - “kaķis!”)
Desmit mazas pelītes alā paslēpjas - abas rokas strauji paslēpj pretējās padusēs - kreiso labajā, labo - kreisajā.

Šis pirkstiņš – vectētiņš, - noliec īkšķi plaukstiņā
Šis – vecmāmiņa, - noliec rādītāju
Šis lielais – tētis, - noliec vidējo pirkstu
Šis – māmiņa, - noliec zeltnesi
Bet šis maziņais? - pakustina mazo pirkstiņu
Tas jau labiņais. - samīļo bērnu

  • Bērniem patiks ne tikai pantiņi un dziesmas, bet arī mācīties klakšķināt mēli, pūst, ar lūpām mēģināt atdarināt mašīnas braukšanu ("brrrrr"), tas arī viss sekmē valodas attīstību. Piemēram, klakšķināšana palīdzēs iemācīties "r" burta izrunu, bet pūšana "s". Tāpēc muļķojieties kopā ar bērniem, sūtiet gaisa bučas un atdariniet visādas skaņas.
  • Priekšmeti un tiem atbilstoši attēli izmērā 1:1. Vārdu krājuma paplašināšanai  un pārejai uz abstrakciju (no trīsdimensijām jeb ļoti konkrētas lietas pāriet uz divām dimensijām, kas jau ir kaut kas tikai ar prātu tverams). Šo aktivitāti var sākt piedāvāt vidēji no 14 mēnešu vecuma, taču katrs bērns attīstās individuāli un kāds šo domu sapratīs agrāk, bet kāds vēlāk. Te vislabāk darīt tā, ka sabildējat konkrēti jūsu mājās esošās lietas un izdrukājiet. Bet te būs arī pāris idejas, ko varat izmantot no mana bloga (spiežot uz bildes, atvērsies links ar ierakstu un varēsiet arī konkrētās kartītes lejuplādēt)
Edmunds Un Darzeni 

Acs - rokas saskaņotai darbības treniņam

Svarīgākais bērna instruments šajā laikā ir roka, ar ko iepazīst pasauli. Roka ir intelekta darbarīks un jāpievērš uzmanība tam, lai bērni darbojas ar rokām. Ir tā saucamais rokas-smadzeņu loks (hand-brain loop). Tas darbojas tā: bērns ar roku kaut ko satver, satausa, pieskaras kaut kam, roka ziņo smadzenēm par saņemto informāciju (auksts, ciets, smags, mazs, slidens u.t.t.), smadzenes, balstoties uz šo jauniegūto informāciju, virza roku. Roka atkal iegūst jaunu informāciju un atkal ziņo smadzenēm. Tā tas visu laiku turpinās un visu laiku notiek šī smadzeņu attīstība un rokas virzīšana, lai gūtu jaunu iespaidus, sajūtas, informāciju. Tāpēc ir svarīgi bērniem dot dažādas faktūras, tekstūras, dažāda materiāla un lieluma lietas. Neattīstīta roka neļauj pilnvērtīgi attīstīties smadzenēm. Jūs noteikti esat dzirdējuši arī par to, cik ļoti roku un pirkstu attīstība ir saistīta ar valodu. Jebkurā gadījumā - roku attīstības, smalkās motorikas nozīmīgumu nevar pārvērtēt, tam noteikti jāpievērš uzmanība. 

Mazam zīdainim roka vēl ir ļoti neaatīstīta un tā var veikt tikai neprecīzas kustības. Šīs kustības atbilst aptuveni tam informācijas daudzuma, ko mazuļa smadzenes ir spējīgas uzņemt. Manuprāt, labākais piemērs, lai to izprastu, ir "pincentes tvēriens" (satvert kaut ko starp rādītājpirkstu un īkšķi) - ko jaundzimušais iesāktu ar "pincetes tvērienu"? Tad, kad bērnam parādās šis tvēriens, tikai tad patiesībā arī viņa smadzenes tam ir gatavas un ne ātrāk. 

  • Acu un roku saskaņotas darbības treniņam noderēs uzmaucamu kubu tornis vai maza riņķu piramīda uz stabila pamata. Kubiņiem un apakšējam piramīdas riņķim nevajadzētu būt lielākam par bērna plaukstu. Tā būs arī sagatavošanās darbiņam, ko bērns labprāt darīs vēlāk - vēršanai, uzvērt, piemēram, bumbiņas uz aukliņas.

Kubu Tornis

Šādu uzmaucumu kubu torni atradīsi Smartandplay.com (demokrātiskas cenas un ātra piegāde), kā arī Absorbentminds.co,uk un, protams, Nienhuis.com. No Absorbentminds un Nienhuis regulāri tiek veikt koppasūtījumi caur lapu Katram savi Putni

Mums ir šāda gredzenu piramīda. Tā ir laba pēc izmēra - apakšējais riņķis ir bērna plaukstas lielumā, taču pamatne ir nestabila, piramīda šūpojas, un tas rada bērnos sarūgtinājumu un dažkārt pat dusmas. Šādas piramīdas vietā derēs arī virtuves dvieļu statīvs (tiem vienmēr ir stabila pamatne) un aizkaru stangas koka riņķīši, ko var iegādāties audumu veikalos. Riņķīši ir viegli satverami, turklāt, tā kā caurumi ir daudz lielāki, tad uzlikt uz statīva bērniem tos ir daudz vieglāk. 

Gredzenu Piramida

  • Vēl viengadniekiem patiks groziņš ar dažādām attaisāmām, aiztaisāmām tukšām kārbiņām, tukšu zobu diega vai tic-tac kastīte, maks ar podziņu vai rāvējslēdzēju, kaut kas ar lipekli. Sākumā, lai palīdzētu bērnam iegūt par sevi pārliecību un ieinteresētu attaisīt - aiztaisīt bundžiņas, varat dot tās bērniem pavisam nedaudz pavērtas, lai bērnam spēks ir jāpieliek pavisam nedaudz.

Tuksas Karbas

  • Maks ar rāvējslēdzēju, lipekli un vēl vecajām klientu un bankas kartēm, viengadniekam būs kā īsts dārgums ar daudzām izpētes un treniņa iespējām.

Maks

  • Skrūves un uzgriežņi. Sākumā uzgrieznis ir uzmaukts, un bērns vienkārši skrūvē uz augšu un leju. Paša uzgriežņa uzmaukšana uz skrūves ir sarežģīts darbiņš, kas viengadniekam gan vēl nepadosies, bet ripināt augšā-lejā gan var būt paveicami. Ja bail dot īstas skrūves un uzgriežņus, tad izmantojiet plastmasas vai koka - ir pieejami dažādi darba rīku spēļu komplekti, kur srūves parasti ir iekļautas, mums pašiem šāds komplekts ir no IKEA. Par skrūvju darbiņu esmu rakstījusi arī 2013. gadā - šajā ierakstā.

Uzskruvesana

Plaukstas locītavas treniņam, trīspirkstu satvēriena treniņam un acs-rokas saskaņotas darbības attīstīšanai 

  • Jau no 8-9 mēnešu vecuma bērniem patiks likt apaļas lietas apaļos dobumos, piemēram bumbu krūzē vai glāzē, koka olu piemērotā trauciņā. 
Olivers Ar Bumbu Un Kruzi
  • Mums ir arī šāda kastīte, kas ir ar intereses momentu - tā ir izveidota tā, ka bumbiņa vienmēr izripos ārā. Arī šo un nākamo kastīti var iegādāties tajos pašos internetveikalos, ko minēju pie kubu torņa.

Kastite Ar Bumbinu

  • Šī kastīte jau ir nedaudz sarežģītāka - ar atvilktnīti. Tā patiks bērniem , sākot aptuveni ar 14 mēnešu vecumu.

Kastite Ar Atvilktni

  • Kad ar apaļu priekšmetu likšanu apaļos dobumos bērnam vairs nemaz nav problēmu, tad var sākt piedāvāt likt kantainas lietas kantainos dobumos, piemēram, ielikt kubu tam piemērota izmēra kantainā kastītē. Tā ir nākamā grūtības pakāpe, jo jāsavieto stūri un malas, lai priekšmetu varētu ievietot. Kubam jābūt tādā izmērā, lai bērns to var ērti paņemt rokā.

Kantaina Kastite

  • Ieliekamas figūras. Te darbojas tas pats princips - sākam ar apaļām formām, jo, neatkarīgi, kā tās ir pagrieztas, tās derēs. Bērnam sanāks ievietot un tas dos gandarījuma sajūtu, izdošanās prieku un stimulu mēģināt arī kaut ko sarežģītāku. Arī šo materiālu var iegādāties internetveikalos, kurus minēju augstāk - pie kubu torņa. 

Apli

Nākamā pakāpe ir dažādās figūras, kuras vairs nav tik vienkārši ielikt - jāsavieto stūri un malas, lai tās derētu. Atcerēsimies arī par izolēto īpašību - jau gribat pie reizes mācīt arī figūru nosaukumus, tad svarīgi, lai visas figūras ir vienā krāsā, lai bērns koncentrētos tieši uz formu. Ja katra forma būs savā krāsā, tad tas var radīt apjukumu bērna prātā un nepareizas asociācijas - “trijstūris” ir forma vai krāsa? Un, kad mamma rāda uz dzeltenu apli un saka "dzeltens", ko bērns savā prātā nodomā? Vai citā vietā ieraugot apli, viņš teiks "dzeltens", jo šis vārds viņam asociēsies ar apaļu formu? Nevajag radīt lieku apjukumu. 

Starp citu, krāsas visvieglāk bērns apgūs, ja to nosaukumus iekļausiet savā ikdienas runā, nevis pirksiet kādu īpašu materiālu:"Velkam zilas bikses. Te ir tavas dzeltenās zeķes. Re- aizbrauca sarkana mašīna. Zils kubs un zils zīmulis.”

Dazadas Formas

Krajkasite

  • Piekaramā atslēga un tai stingri piesieta atslēga. Ar šādu komplektiņu gan nebūs gatavs vēl rīkoties pavisam nesen par viengadnieku kļuvis bērns, bet dažu tuvāko mēnešu laikā šī interese par darbiņu radīsies. Mūsu atslēdziņa ir plāna, un izskatās, ka labāk derētu kāda biezāka, lai to būtu vieglāk ievietot slēdzenē. Interese par to ir visiem mūsu bērniem, visos vecumos. Mazie viengadnieki to var pagriezt un izņemt, bet vēl ne ievietot atpakaļ - tas tomēr vēl ir tiešām sarežģīts darbiņš. 
Piekarama Atslega

Izmantojot iespēju, būšu nedaudz sliktais policists, jo kā Montessori pedagogs tomēr nevaru klusēt. Bildi nelikšu, lai neaizvainotu kādu konkrētu, taču jūs visi ziniet - ir, tā saucamie, aktivitāšu dēļi, kur pie viena dēļa ir pieskrūvētas piekaramās atslēgas, dažādi knibuļi, pagriežami zobratiņi, āķīši, aizbīdāmās atslēgas un tamlīdzīgi priekšmeti. Jā, bērns paknibināsies ar to dēli, un, ja jūsu mērķis ir vienkārši aizņemts bērns, kas jums netraucē, tad tā ir laba lieta. Taču, ja mēs skatāmies no kaut kā apgūšanas, no koncentrēšanās un tiešām bērna labuma viedokļa, tad tas nav veiksmīgākais materiāls. Katrā ziņā, vismaz nesauciet to par “Montessori materiālu”. Montessori materiāliem raksturīgi tas, ka ir kļūdu kontrole (bērns pats redz, ka ir vai nav kļūdījies, piemēram, durtiņas ir ciet/daļēji ciet/vaļā), ir izolēta lieta, ko mācās (mācās tikai vienu konkrētu lietu, nav haosa - piemēram, ja katra šāda atslēdziņa, āķītis u.t.t. būtu uz sava maza dēlīša, kur ir TIKAI aizbīdāmā atslēga vai TIKAI piekaramā atslēga, tad jā - ir izolētā īpašība un nenotiek haotiska uzmanības pārslēgšanās no vienas lietas, pie citas), ir skaidri redzamas darba robežas.  Kurā brīdī darbiņš ir pabeigts? Uz tāda liela aktivitāšu dēļa tas nav nolasāms. Es zinu… vecākiem parasti patīk šie dēļi, jo šķiet, ka tiek “nošauti vairāki zaķi” reizē, turklāt šķiet ļoti attīstoši… Bērni paķimerējas un tad tas dēlis put stūrī. Iestādēs un centriņos pie tāda pieskrien pabakstīties, taču lielu labumu tas nedod  - varbūt vienīgi to var ielikt kādā vietā, kur bērniem ir jāgaida uz kaut ko un lai ir aizņemti.   Labāk tad tiešām katrai atslēgai - savs mazs dēlītis. Vienu lietu apgūstam vienā reizē, nevis piedāvājam iespaidu haosu, kurā līdz galam īsti neko nepabeidzam. 

Lielās motorās kustības

Pirmkārt, jāatceras par bērna apģērbu. Tad, kad mēs nododamies sportiskām aktivitātēm, mēs velkam ērtu, sportisku apģērbu. Bērns visu laiku ir kādā sportiskā aktivitātē! Visas bantes, dekoratīvi uzšuvumi, lielas pogas var tikai traucēt. Jāpavēro arī, vai meitenēm netraucē svārki un kleitas. Ja bērns lielākoties dzīvojas pa grīdu, parāpo, pieceļas, apsēžas - kājas var ķerties svārkos un ierobežo kustību brīvību. Tāpēc  tik maziem bērniem tos labāk atstāt svētkiem un fotosesijām. Ikdienā bērnam jābūt apģērbtam tā, lai viņš var baudīt kustību brīvību

Vislabāk, ja padomājam par siltu augšdaļu, bet kājas vai vismaz pēdas atstājam plikas. Tādā veidā ir ērtāk rāpot, atsperties, mācīties staigāt un spert pirmos soļus. Vecumā, kad bērns sāk celties kājās, tas ir īpaši svarīgi, jo mēs jau pēc sevis zinām, ka zeķēs vai kurpēs mūsu gaita tomēr kļūst savādāka. Turklāt, zeķes slīd un bērns, kas sāk celties kājās un sper pirmos soļus, secina, ka nevar uzticēties savām sajūtām, ķermenim un kājām. Ja kājas bieži ir basas, tās ir daudz kustīgākas un lokanākas. 

Mūsu mājās lielo motoro kustību attīstībai ir šādas lietas:

  • IKEA tunelis. Tunelim ir demokrātiska cena, to var salocīt diezgan plakanu glabāšanai. Mums gan tas glabāšanas variantā salocīts nav bijis ne dienu kopš nopirkšanas. Ir dienas, kad bērni vairākkārtīgi to izmanto, slēpjas, dzenas viens otram pakaļ vai vienkārši tajā sēž, bet ir dienas, kad to izmanto retāk. Tādās reizēs man atliek no otra tuneļa gala paskatīties uz mazajiem un pateikt "kukū!'- garantēta izlīšana cauri.
Tunelis
  • Duck WoodWorks līdzsvara dēlis. To mēs pirkām gandrīz pirms diviem gadiem Edmundam uz 5 gadu dzimšanas dienu un izmantojam visi. Tas mums stāv viesistabā un gandrīz vienmēr kāds ir uz tā, ap to vai zem tā. Dēli izmanto kā trenažieri, kā tiltiņu un tuneli, kā slīdkalniņu, kā gultu, kā vietu, kur slidināt mašīnas un šūpināt rotaļu lāčus. Arī mūsu viengadnieki labprāt lieto šo līdzsvara dēli: uzlien virsū un šūpojas, slidinās uz vēdera kā pa slīdkalniņu un stutējas pie tā kājās. Es gan esmu dzirdējusi arī, ka stāv mājās nelietots. Domāju, ka mūsu veiksmes stāsts ir saistīts tieši ar to, ka atrodas dzīvojamā istabā (visiem viegli ērti pieejams), un ar to, ka mēs esam daudz - viens no otra noskatās, ka kāds šo dēli lieto. 
Duck Woodworks Delis
  • IGLU mīksto kluču komplekts. Šo komplektu mēs esam aizņēmušies no kādas citas mazas dāmas, kurai aktīvais šo kluču periods jau ir pārgājis. Aizņēmāmies, kad mūsu mazajiem bija 6 mēneši un vēl aizvien neesam gatavi dot atpakaļ, jo šķiet, ka tieši šobrīd izmanto vairāk kā jebkad. Rāpjās, stutējas un domāju, ka nepaies ne mirklis līdz sāks tos staipīt pa visu māju, kad sasniegs maksimālās piepūles vecumu. Tas ir tāds vecums (vidēji ap 15 mēnešu vecumu), kad bērni vēlas nest lielas un smagas lietas, rāpties augstos krēslos - darīt visu, kas prasa lielu piepūli.

Iglu Softblocks

  • Šajā vietā ir izņemta bilde ar IKEA stumjamiem ratiņiem. To esmu izdarījusi, jo redzu, ka, ja neizlasa kārtīgi tekstu, tad cilvēki pārprot. Stumjamus ratiņus bērniem var dot tikai tad, kad viņi jau stabili staigā.

Neskrieniet visas šīs lietas uzreiz pirkt, bet padomājiet, kas jums jau ir mājās. Lielām motorām kustībām derēs pakaviņi vai sarullētas segas, pāri kurām rāpties vai staigāt, noturot līdzsvaru. Derēs veļas bļodas, uz kurām uzrāpties vai ierāpties. Arī koferis ir lieliska vieta, kur ierāpties iekšā. Stumdīšanai der arī visparastākās kastes vai krēsli, turklāt laikā, kad mazie tikko mācās staigāt, tas daudz ir drošāk, jo tie neripos pārlieku ātri, kā to var darīt ratiņi. 

Mūzikas instrumenti

Mēs neesam pirkuši mūzikas intstrumentus mazajiem, mums vienkārši tie jau bija mājās mantojumā no lielajiem bērniem. Pastāstīšu, kuras lietas viņiem patīk vislabāk:

  • Stabulīte. Kopš Jasmīna ir sapratusi, ka tā skan, kad iepūš iekšā, tā ir viena no viņas mīļākajām mantām.
  • Tamburīns. Jāatzīst, ka sākumā abi mazie baidījās no tā, taču tagad labprāt paskandina.
  • Metalofons. Mums ir pavisam vienkāršs kopš senseniem laikiem, kad to uzdāvināja mūsu vecākajam puikam. Godīgi sakot tikpat ļoti sen vēlos nopirkt tomēr nedaudz labāku, jo vecākajiem puišiem vairs neinteresē vienkārši trokšņot, bet vēlas muzicēt pa īstam, ar notīm, un ar labu metalofonu to var izdarīt. Dvīņi ļoti ātri vēl pirms gada vecuma uzķēra domu, ka jāsit ar kociņiem un ļoti priecājas par izdošanos un skaņu.
  • Leijerkaste. Es tiešām apbrīnoju to, ka mazie tik veikli ir iemācījušies ar to rīkoties, jo patiesībā tik vienkārši tas nemaz nav mazajām rociņām. Kad Elizabetei bija ap 1,5 gadu, tad šo leijerkasti nopirkām viņai - tas bija mūsu glābiņš, kad vajadzēja iesēdināt mašīnā un novērst viņas uzmanību no tā, ka viņa nevēlas sēsties un sprādzēties - labprāt sāka griezt un klausīties maigajā skaņā. 
  • Bērnu sintezators. Šis mums ir mantojumā no mana vīra ("mazā") brāļa... tātad apmēram 18 gadus vecs, bet apbrīnojami labi strādā. Protams, ka viņi nemuzicē, bet gan vienkārši spiež pogas un priecājas, ka var dzirdēt skaņu. Ja pērciet sintezatoru vai jebkādu skanošu, pīkstošu mantu, pārliecinieties, ka tai ir iespējams nogriezt skaļumu- tas ir ļoti būtiski ( it īpaši vecāku nervu sistēmai). 

Muzikas Instrumenti

Rūpes par vidi

Atcerieties, ka labākā "aktivitāte" bērnam ir iespēja vērot pieaugušo ikdienas darbības: trauku mazgāšanu, putekļu slaucīšanu, veļas šķirošanu, mazgāšanu, žāvēšanu, ēdiena pagatavošanu. Bērni labprāt mūs vēro un tiklīdz viņu attīstība to ļauj, sāk šīs darbības imitēt. Praktisko darbiņu imitēšanas kulminācija parasti ir ap 15 mēnešu vecumu, kad mazie grib visu darīt tāpat kā vecāki - slaucīt grīdu ar lielāko slotu, slaucīt putekļus un imitēt mūsu runāšanu pa telefonu ar jebkuru pieejamo kluci. Novērot šo bērnu vēlmi darīt visu kā vecāki var arī pirms gada vecuma. 

Paligi Majas

Tiklīdz bērns staigā, var dot sagatavot paplāti vai groziņu ar bērna rokas izmēram piemērotām švammēm un lupatiņām. Viņi ļoti labprāt iesaistās ikdienas dzīvē un atkārto visu, ko redz. Galda slaucīšanu pēc ēšanas viņi ir redzējuši neskaitāmas reizes, un tā arī ir viena no pirmajām lietām saimnieciskajos darbos, ko bērni ir gatavi atkārtot.

Kastite Ar Lupatinam Svammi

Sliktākais, ko šajā laikā mēs varam darīt, kad bērnam ir tik dzīva interese par pieaugušo darbības imitēšanu un vēlme darboties, ir izplānot katru bērna brīvo brīdi, dot bezjēdzīgas rotaļlietas, piesēdināt pie TV vai planšetes un nepārtraukti atrasties dažādos pārbraucienos, kad bērns ir piesprādzēts autosēdeklī, bet paši pa to laiku runājam pa telefonu. Vārdu sakot, darīt visu, kas novērš bērna prātu no viņa patiesajām iekšējām vēlmēm un vajadzībām - imitēt mūsu darbību. Dažādi praktiskās dzīves darbi palīdz bērnam attīstīt inteliģenci, attīstīt koncentrēšanās spējas, palīdz pilnveidot kustības, trenēt gribu. Bērns ir neskaitāmas reizes redzējis, kā mamma kaut ko griež, slauka putekļus, slauka grīdas, kārto ziedus vāzē... Bērns vēlas atkārtot šīs darbības un tas ir jāļauj, jo tieši tas šobrīd ir svarīgi bērnam. 

Vēl šajā vecumā bērnam nav svarīgi socializēties, tāpēc nav nekādas īpašas jēgas no kādām "attīstošām nodarbībām" (vecākiem gan no tā var būt jēga - socializēšanās ar citiem vecākiem, domu un pieredzes apmaiņa, iedrošinājums un iedvesma, kā arī informācija no nodarbības vadītāja par bērna vecumposma īpatnībām).   Nepārprotiet, ir arī labas nodarbībās, bet tās nebūs parastās uz spēlēm orientētās. Bērnam nodarbības, kas ir orientētas uz izklaidēšanu un nepārtrauktu stimulēšanu, darīs lāča pakalpojumu. Bērnam tas traucē koncentrēties , jo te ir dažādi papildus traucēkļi, kas neļauj veidot noturīgu uzmaību  – citi bērni un pieaugušie, kā arī pīkstošas, skanošas, pārlieku košas  rotaļlietas. Viņš ne tikai neredz reālu pieaugušā darbību, bet arī pats nedara jēgpilnu darbu, kas palīdz viņam attīstīties. Nepaspēj nokoncentrēties vienai darbībai, kad viņu jau mēģina pielikt pie citas darbības, arī trokšņi novērš uzmanību.  Ja vēl bērnam ir grūtības koncentrēties, tad viņam ir jādzīvojas mājās ar mammu, kur viņam ir nedalīta uzmanība, kur katru uzdevumu viņš var veikt tik ilgi, cik nepieciešams un uzmanību nenovērš citi bērni. Parasti Montessori iestādēs arī mazuļiem darbs tiek organizēts kā ģimenē - ar dažādiem praktiskiem darbiņiem (puķu apliešanu, putekļu slaucīšanu, galda klāšanu, ģērbšanās vingrinājumiem), turklāt tas notiek lēnā tempā - šādas iestādes un nodarbības ir bērnam derīgas. Viss, kas notiek troksnī, ar ātru tempu, ar nemitīgu pārslēgšanos no vienas lietas uz citu un viegls haoss, nav piemērots ne maziem, ne lieliem bērniem. Ja vēlaties vest bērnu uz kādām nodarbībām, meklējiet tādas, kur viss notiek pietiekami lēni, bez steidzināšanas, kur darbības veidi nemainās ik pēc pāris minūtēm, kur tiek ņemts vērā bērna vecums un varēšana. 

Ēšana un dzeršana

Tikai mūsu pirmais bērns ir ticis piebarots tradicionāli - ar biezeņiem. Pārējie četri - pēc bērna vadītās ēšanas principiem un dvīņi sākumā arī pēc pedagoģiskā piebarojuma principa, jo ļoti ilgi nesēdēja paši ar taisnām mugurām, kas pie BVĒ ir ļoti svarīgs nosacījums.  Neatkarīgi no tā,  ar kādu metodi piebarots jūsu bērns, ap šo vecumu visi bērni jau ir spējīgi ēst gabaliņus, ēst paši un dzert paši no visparastākās krūzītes. Neatņemiet viņiem šo iespēju mācīties ēst pašiem un uzņemties kontroli pār šo procesu.

Dzer No Glazes

Nav nekādas jēgas lietot mācību karotes un krūzes. Kāpēc ieviest šo starpposmu, lai pēc tam pārmācītos ēst un dzert atkal no jauna? Lielākoties mācību krūzes var droši atgāzt un ūdens neuzlīst bērnam virsū. Ko no tā mācās mazulis? Ar parastu glāzi tas neizdosies un iemācīto tehniku nāksies  vēlāk pārmācīties.

Jebkurā gadījumā, vai dodat uzreiz parastu glāzi vai dodat to pēc mācību krūzītes,  būs nepieciešams pārejas laiks, kad bērns būs vairāk vai mazāk slapjš. Šis posms nav garš, ja "nemētājas" no viena krūzes veida pie cita un apzināti vienu mirkli māca to darīt.   Mums visi pieci bērni no parastas glāzes iemācījās dzert 1-2 nedēļu laikā kopš mirkļa, kad sākam to apzināti mācīt. Es daru tā, ka nostājos aiz bērna, ar abām rokām maigi palīdzu satvert glāzi un kopā ar bērnu ceļu to viņam pie lūpām. Četriem bērni no mūsu ģimenes pilnīgi bez manas palīdzības pēc šādas mācīšanas iemācījās dzert 2 nedēļu laikā. Vislielākais mans pārsteigums bija Olivers, kurš ilgi vispār negribēja skarties glāzei- viņa rokas maigā veidā nebija iespējams pielikt, es to pieņēmu un pati turēju glāzi, liku to viņam pie mutes un viņš dzēra. Bet tad, kad viņš pirmo reizi saņēmās pielikt savas rokas glāzei, tad principā tās dienas vakarā viņš jau pats varēja padzerties. Pēc nedēļas vairs nebija jāasistē nemaz.

Arī par karotēm varu teikt līdzīgi. Mācību karotes bērniem patīk, taču es tās atstātu īpašajiem bērniem- viņiem tā tiešām ir palīdzība un iespējams vienīgais veids, kā paēst pašiem. Visiem pārējiem bērniem nav nepieciešamības pēc tāda starpposma.
Ēdienreižu laikā vienmēr nolieciet blakus karoti vai dakšiņu (dažkārt vieglāk sākumā iet tieši ar dakšu- uzdur un ēd, nekas nav jāiesmeļ). Bērni labprāt imitē vecākus un sāk lietot galda piederumus. Karoti vieglāk iemācīsies lietot, ja sākumā dosiet tādus ēdienus, kas ir nevis jāiesmeļ, bet gan tādus, kas pielīp un nenokrīt no karotes pusceļā, piemēram, biezpiens vai putra.
Lietojiet īstus šķīvjus, bļodas, glāzes. Es zinu, ka ir bail, bet, pirmkārt, mūsdienās trauki nemaz tik viegli neplīst, un, otrkārt, bērni ar īstajiem galda piederumiem ir uzmanīgāki. Plastmasa parasti ir viegla - bērnam ir vieglāk pacelt, apgriezt šķīvi otrādāk. Pat, ja ir smagāka plastmasa (vai visādi eko bio materiāli), jūsu reakcija uz tādas bļodas nomešanu zemē būs ļoti mērena vai vienaldzīga- līdz ar to bērns nedomā, ka tas ir kaut kas īpašs. Pie īstas bļodas un glāzes jūsu pašu uzmanība būs nopietnāka un reakcija uz nomešanu (neapzināti) - izteiktāka. Bērni to visu pamana un paši kļūst uzmanīgāki. Ar plastmasas dakšu būs grūti uzdurt ēdienu, bet plastmasas krūze pārāk viegla bērnam, kas vēl tikai mācās dozēt savu spēku. No tādas bērns apliesies biežāk nekā, dzerot no smagākas glāzes. Mēs lietojam deserta dakšas (tās ir mazākas izmērā, taču pavisam īstas) un šīs IKEA glāzes, kas ir zemākas un gana viegli aptveramas bērniem.

Ceru, ka vismaz kādam pietiks pacietības izlasīt līdz galam un vēl vairāk ceru, ka kādam noderēs te rakstītais. Man ir vēl, ko teikt, bet es sevi apturēju šajā vietā, jo savādāk šis raksts nekad nešķitīs pabeigts :)

Un pats galvenais. Ziniet, kas tiešām jāzina viengadniekam? Tas, ka viņu mīl ar beznosacījuma mīlestību.

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā! Un tagad arī Instagram,  kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā. 


Ja vēlies saņemt bloga jaunumus savā e-pastā, tad aizpildi zemāk esošos laukus: