Kāds bija bērna rīcības motīvs?

Ja bērnu soda, neizprotot viņa motīvus, tad viņš, nevis nožēlo savu rīcību, bet ir dusmīgs uz vecākiem un jūtas nesaprasts.

Fokuss tiek novirzīts no nevēlamās darbības uz dusmām pret vecākiem. Tas ir iemesls arī, kāpēc nedarbojas "nomierināšanās krēsliņi", kad uz noteiktu laiku bērnu sūta pasēdēt un nomierināties. Bērns sēdēšanas laikā nedomā par to, kā viņš tagad labosies un nākamreiz būs "labs puisītis" vai "laba meitenīte". Ja viņš par šo notikumu vispār domā, tad drīzāk ar fokusu uz sodītāju - "stulbā audzinātāja/mamma" vai "stulbā māsa", kuras dēļ viņš/-a tagad sēž uz šī krēsliņa. Disciplinēšanas jautājumos vienmēr ir vērts konsultēties ar pašu bērnu, jūs būsiet pārsteigti, cik godīgi viņi paši spēj sevi novērtēt.

Piemēram:

-"Tu sabojāji māsas mantu. Viņa ir ļoti bēdīga par to. Kā tev šķiet, kā tu vari godīgi viņai atdarīt?"

-"Es varu apliet puķes." 

-"Hmm.. tas izklausās labs un noderīgs darbs, bet māsai tas nekādu labumu nedos. Vai tu vari padomāt par kaut ko, kas būtu noderīgi arī viņai?" (Padalīties ar saviem saldumiem, atlikt no savas iekrātās naudas māsas mantai, uzdāvināt viņai kādu savu mantu, uzasināt visus māsas zīmuļus, uzņemties kādus viņas pienākumus uz nedēļu, piemēram, visu nedēļu izkrāmēs trauku mašīnu, arī tad, ja tā būtu bijusi māsas kārta.) 

Šādā veidā mēs izvairāmies no tā, ka bērns saņem neatbilstošu sodu, kuram viņš absolūti nepiekrīt un kas viņam nešķiet taisnīgs. Kā arī fokuss tomēr tiek novirzīts uz nodarījumu. 

Kad bērna uzvedība ir bijusi nevēlama, centies būt ieinteresēts, kāpēc tā ir noticis, kā tas ir gadījies. Ja bērns ir iesitis māsai, tad varbūt tas ir tāpēc, ka māsa jau nedēļu "uzkasās" brālim un viņš beidzot nespēj izturēt. Nekad nevajag vērtēt tikai pēc pēdējā notikuma, vecāki mēdz nebūt objektīvi šādos konfliktos. Svarīgi ir izrunāt šos apstāķļus, uzklausīt abas puses. 

Ja tas nav divu bērnu konflikts, bet gan viena bērna uzvedība, kas mums ir šķitusi neatbilsoša, tad arī ir jābūt ieinteresētiem, kāpēc tā ir noticis. Ja mirklis vēl ir emocijām pilns, tad nav jēgas šajā mirklī šo jautājumu uzdot pašam bērnam, viņš to nespēs racionāli izskaidrot. Bet vecākiem/skolotājiem pašiem gan vajadzētu paanalizēt, kāpēc tas ir noticis. Ieturiet pauzi, ieelpojiet, esiet atvērti un patiesi ieinteresēti zināt. “Kā tev tas gadījās?”

Ja mēs reaģējam tikai uz ārējo notikumu (bērna nevēlamo uzvedību), tad mēs cīnāmies ar simptomiem, kas var atkārtoties atkal un atkal. Bet ja mēs cenšamies patiesi saprast, kāpēc tā notiek, tad mēs reaģējam daudz adekvātāk un arī emocionāli stiprinām attiecības ar savu bērnu.

Daži iespējamie iemesli: bērns ir noguris, nav paēdis vai ir ēdis nesabalansēti, bērnam kaut kas sāp, ir bijis pārāk ilgs ekrānlaiks, bērns pētīja kaut ko, pārbaudīja robežas (Astoņi iemesli, kāpēc bērni pārkāpj robežas) un var būt tā, ka paši šo uzvedību esam izprovocējuši.

 

Šonedēļ, no 7. līdz 13. martam Latvijā noris Bērnu mentālās veselības nedēļa, ko organizē biedrība Debesmanna.  Viss, kas šonedēļ tiek organizēts, ir pieejams sociālajos tīklos  -  bez maksas. Sekojiet līdzi te.

Lekcija, kuru vadīju es, pieejama šeit, tā sākas no 10. minūtes. 

#runāarmani #bērnumentālāsveselībasnedēļa #bērnumentālāveselība #biedrībadebesmanna #espatslv

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.

Komentē