Man pēdējā laikā jaunākais bērns ir burtiski ieķēries svārkos, rokās, kājās, raud, ja aizeju tālāk par metru… vai uz tualeti. Jums arī tā ir? Ieskatīsimies, kāpēc tā var būt un ko darīt.
Lasīt tālāk
Pēriens ir daudzu cilvēku viena no automātiskajām reakcijām uz bērna nepaklausību. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dažās situācijās bērnu fiziski sodīt ir pieļaujami un normāli. Ko tas nodara bērnam?
Lasīt tālāk
Tikko pieaugušais skatījās uz bērnu, runājās, spēlējās, te pēkšņi pilnībā izmainās pieaugušā sejas izteiksme, un pieaugušais “pazūd”. Tas bērnam ir ļoti satraucoši. Pieaugušais “izslēdzas” un bērns to nesaprot. Lai arī fiziski esam klāt, emocionāli esam pilnīgi un absolūti prom.
Lasīt tālāk
Ar tādu tekstu ir ļoti viegli bērnam uzlikt zīmogu- viņš jau mums tāds ir. Kāds introvertāks bērns aiz šīs zīmoga var sākt slēpties un pat var nemēģināt iejusties. Kā varam palīdzēt kādam introvertākam, jūtīgākam bērnam?
Lasīt tālāk
Līdz kāzām sadzīs! Paraudi, paraudi - mazāk čurāsi! Tāpēc, ka beidzas ar "c"! Paņem acis rokās! Tāpēc, ka es tā teicu! Gribēt nav kaitīgi. Nekas jau nenotika! Izaugsi - sapratīsi. Kā zilonis trauku veikalā.
Lasīt tālāk
Kas jādara brīdī, kad bērnu ir pārņēmušas spēcīgas emocijas? Ņem vai neņemt klēpī? Ko praksē nozīmē vārdu salikums “būt blakus”?
Lasīt tālāk
Nav iespējams konfliktus pielīdzināt nullei. Brāļi un māsas vienmēr kašķēsies, bet kas mums kā vecākiem ir jāņem vērā, lai brāļu un māsu starpā tomēr valdītu sirsnīgas attiecības?
Lasīt tālāk
Kad ne pareizās formas maizīte, ne pareizā buča, ne pareizā krūzīte vairs neglābj un viss ir slikti! Kas ir bērna patiesā vajdzība, kad izdabāt vairs nekā nav iespējams?
Lasīt tālāk
Kad bērns dodas gulēt, viņam nepieciešama tāda cilvēka sabiedrība, kuru viņš mīl. Bet persona, ko viņš mīl, domā: ”Ir jādara gals šīm muļķībām. Mēs viņu izlutināsim, ja vienmēr paliksim pie viņa, līdz viņš aizmieg.”
Lasīt tālāk
