Pirms mēs ķeramies pie bērna disciplinēšanas, mums ir jāatcerās par tīri fizioloģiskajiem priekšnoteikumiem - par smadzeņu attīstību. Mēs no divgadnieka disciplīnas jautājumos nevaram prasīt tieši to pašu, ko no piecgadnieka - kur nu no vēl mazāka bērniņa.
Lasīt tālāk
Kad bērnam kaut kas neizdodas un viņš sāk raudāt, kliegt vai aizmet kaut ko pa gaisu, es vienmēr atceros, ka BĒRNS DRĪKST DUSMOTIES. Arī pieaugušie drīkst dusmoties, ja kaut kas nesanāk. Visas emocijas ir normālas, visas emocijas drīkst just, un mums nav par katru cenu jāapklusina bērns vai jāsaka “tas nekas, tā gadās, tur nav, ko dusmoties”.
Lasīt tālāk
Mums visiem tā ir - gan labās, gan sliktās dienas kā vecākiem. Nevajag būt superperfektiem vecākiem, jo tas pēc tam mūsu bērniem liek pret sevi izvirzīt nereālistiskas ekspektācijas, kad paši kļūs par vecākiem “jo mana mamma/tētis visu vienmēr varēja”.
Lasīt tālāk
Dažādu iemeslu apkopojums, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc bērni mēdz melot.
Lasīt tālāk
Ja dažreiz bērns spēj uzvesties “kārtīgi”, tas nenozīmē, ka viņš vienmēr visos apstākļos tā spēs uzvesties, jo viņu var ietekmēt sāpes, izsalkums, nogurums, neizgulēšanās un daudzi citi apstākļi. Bērni uzvedas adekvāti!
Lasīt tālāk
Tāpat kā redze, dzirde, oža, tauste, garša - mums ir arī proprioceptīvā sistēma, kas mūs informē par ķermeņa stāvokli telpā. Bērnu izteiktā vēlme noteiktā attīstības posmā staigāt pa ietves malām, plaisām, bruģakmens savienojuma vietām ir viņa iekšējā nepieciešamība koordinēt kustību un iegūt kustību kontroli.
Lasīt tālāk
Ja bērns nezina atbildi, tad ar jautājumu “Kas tas ir?”, jūs bērnam to arī neiemācīsiet. Atprasīšana pilnīgi neko nedod. Ja bērns nezina, tad satraukumā viņš var neatcerēties vai noignorēt jautājumu, turklāt tāda atprasīšana var radīt mazvērtības sajūtu un iedzīt liekā stresā. Savukārt, ja bērns zina, bet ir apnicis šis jautājums vai vienkārši nevēlas atbildēt, viņš var muļķoties un atbildēt kaut ko pilnīgi pretēju. Jēgas nekādas.
Lasīt tālāk
70% no valodas, ko dzird bērns līdz 5 gadu vecumam savā virzienā, ir ar negatīvu nokrāsu. Negatīvā veidā formulētie teikumi un vārdi parasti ir pirmais, kas mums nāk prātā, jo tos mēs varam ātri pielietot - nav īpaši daudz jāpiedomā, lai pateiktu “Nelēkā pa gultu!”
Lasīt tālāk
Man pēdējā laikā jaunākais bērns ir burtiski ieķēries svārkos, rokās, kājās, raud, ja aizeju tālāk par metru… vai uz tualeti. Jums arī tā ir? Ieskatīsimies, kāpēc tā var būt un ko darīt.
Lasīt tālāk
