Vainas sajūta daudz spēcīgāka ir cilvēkos, kuri bērnībā paši tikuši kaunināti, vainoti par kaut ko. Tātad šobrīd, audzinot veselīgāku paaudzi (cerams!), ir lietas, ar kurām mums būtu jāuzmanās, kad komunicējam ar saviem bērniem, lai nenodotu tālāk šo pieredzi.
Lasīt tālāk
Ir tikai ļoti, ļoti mazs procents vecāku, kas nekad ne par ko audzināšanas darbā nejūtas vainīgi. Liela daļa tomēr ik pa laikam par kaut ko tā jūtas... Ne tā baroju, par maz veltu laiku vecākajam bērnam, nepierakstīju laicīgi pie zobārsta, nevarēju nopirkt tādu dāvanu, tik daudz nedarbojos ar bērnu, kā draudzene... Ko darīt, kad vainas sajūta ir piezagusies?
Lasīt tālāk
Vainas sajūta var kalpot kā mūsu iekšējais kompass un dažkārt tā var būt arī laba. Kā???!
Lasīt tālāk
Ja bērns grib spiest lifta pogu un nav nekādu apstākļu, kāpēc lai viņš to nevarētu izdarīt - tad nav speciāli jāmāca, ka “nē, šoreiz nedrīkst”. Bet kad tad mācīt?
Lasīt tālāk
Pats svarīgākais moments, ko nevajadzētu pazaudēt starp visiem audzināšanas ieteikumiem, ir attiecības ar savu bērnu. Ieraudzīt tieši to bērnu, tieši ar tām īpašībām, ar to iekšējo pasauli, kāda viņam ir.
Lasīt tālāk
Bērns domās nevis par to, ko ir izdarījis nepareizi un kā varētu nākamreiz laboties, bet gan, cik nepatīkama ir šī situācija, visa nepatika pagriezīsies pret pieaugušo.
Lasīt tālāk
Fokuss tiek novirzīts no nevēlamās darbības uz dusmām pret vecākiem. Tas ir iemesls arī, kāpēc nedarbojas "nomierināšanās krēsliņi".
Lasīt tālāk
Ja pieaugušajiem ir bijušas domstarpības, un viņi sastrīdas, tad parasti viņi viens otram atvainojas, izrunā, cenšas nogludināt situāciju. Savukārt, vecāki attiecībās ar bērniem bieži vien neuzskata par vajadzīgu atvainoties.
Lasīt tālāk
Notikums jau pats par sevi var būt kā sods bērnam, nesodi dubultā, sakot "Nu tā kā bez rokām!" vai "Vajadzēja skatīties, kur kāju likt."
Lasīt tālāk
Ja ļoti gribas, lai pēc “pareizo” soļu veikšanas un konkrētu frāžu pateikšanas bērns apklust, tad tomēr motivācija nav īstā.
Lasīt tālāk
Ja bērns necieš no fiziskas vardarbības, taču ik dienas to redz sev tuvumā, ir vardarbības liecinieks mājās, bērnudārzā vai skolā, tad arī šis bērns patiesībā cieš no vardarbības.
Lasīt tālāk
Jā, ir normāli, ka bērni klausās grāmatas lasījumu kustībā. Zīmējot, līmējot, mīcoties. Nē, nav tā, ka viņi neko nedzird no stāstījuma.
Lasīt tālāk
