Montessori pedagoģija der pilnīgi katram bērnam, jo mēs nemācām bērnam kaut ko, ko paši iedomājamies, bet VĒROJAM BĒRNU.
🔸Skatāmies, kas ir tas, kas bērnam jāapgūst (vienlaga - podiņmācība, apģērbšanās, rakstīšana vai skolas somas sakrāmēšana). Pēc tam analizējam un domājam, kāds ir labākais veids, kā bērns to var apgūt.
🔸Domājam un vērojam - kāds ir bērna sensitīvais periods šobrīd. Kas ir tas, ko viņš dara un par ko viņš interesējas tad, kad šķietami NEDARA NEKO. Tā mēs sapratīsim, kādā veidā varam palīdzēt apgūt nepieciešamo prasmi. Caur bērna interešu prizmu visu apgūt ir daudz vienkāršāk.
🔸Dr. Marija Montessori nekad nepārtrauca vērot bērnus. Viņa nekad nejutās tik pašpietiekama, lai teiktu:”Viss, es tagad visu zinu par bērniem,” viņa veica bērnu novērojumus līdz mūža galam. Tas arī ir tas, kas padara šo pedagoģijas metodi atšķirīgu no citām. Nav atnākusi kāda tante vai onkulis, kas pateicis, kādā veidā tagad mācīsim bērnus un kāda metodika tagad būs vislabākā. Bērni paši to ir parādījuši. Tāpēc šī metode darbojās ne tikai pirms 100 gadiem, bet arī mūsdienās.
Par sensitīvajiem periodiem kopā ar Zani Baltgaili un Rasmu Purmali runājām, viesojoties LR1 Ģimenes studijā - te varat noklausīties šo sarunu.
Savukārt, mītus par Montessori pedagoģiju kliedēju šajā Piedzīvot Skolu podkāsta sarunā.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
