Tad, kad bērns ir sācis lasīt, ir ļoti viegli nonākt pie tā, ka viņš lasa mehāniski - burtus saliek kopā, bet izpratnes par izlasīto nav. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir dot tādus uzdevumus, kas patiesi stiprina teksta izpratni - tā ir prasme, kas būs noderīga it visos mācību priekšmetos un galu galā arī dzīvē vispār.
Par lasīšanu man ir bijis izsmeļošs ieraksts šeit un šeit.
Jaunākiem bērniem šāds uzdevuma izveidošana ir pavisam elementāra - nepieciešamas vien līmlapiņas, rakstāmrīks un vide, kurā tobrīd atrodieties.
Uz līmlapiņām saraksta lietvārdus. Mēs iekļāvām arī mājdzīvnieku vārdus, lai varam arī nedaudz pasmieties. Jāraksta ar tiem burtiem, ko bērns saprot, taču tiem noteikti ir jābūt klasiskiem - jāatsakās no sava rokraksta šajā uzdevumā un jālieto klasiskie burti, kas ir īpaši svarīgi, kamēr bērns vēl tikai mācās lasīt un arī kamēr tikai trenējas pats rakstīt.
Vislabāk, ja bērnu mudina lasīt klusumā, pie sevis. Kad vārds ir izlasīts, tad bērns līmlapiņu pielipina pie attiecīgā priekšmeta. Tad, kad dodu apstiprinājumu, tad ir vislielākie prieki - lai saprastos, nemaz nav jārunā. Protams, var lasīt arī skaļi, ja bērnam tā vēl ir vienkāršāk.
Tāpat var rakstīt, nevis lietvārdus, bet, piemēram, darbības vārdus, kurus bērns izlasa un tad izpilda: sēdi, rāpo, smejies, griezies, paklepo, pūt, nožāvājies, guli, skrien, lec.
Darbs var būt arī pretējs - bērns var pats rakstīt un līmēt lapiņas uz priekšmetiem, aplīmējot kaut vai visu telpu.
Pele, starp citu, mums ir no Liepiņmāju veikala.
Nākamais posms ir strādāt ar īsiem teikumiem.
Tā ir viena no vismīļākajām bērnu spēlēm šajā posmā. Ir jāizvēlas kāds teikums, klusām pie sevis tas jāizlasa, jācenšas saprast un tad izdarīt, kas tajā teikts. Esmu sagatavojusi šādu materiālu 3 grūtības pakāpēs ar 80 teikumiem. Tas ir pieejams veikala sadaļā.
Ar astoņgadīgo dēlu strādājam (patiesībā - spēlējam, jo pēc viena teikuma vienmēr seko: “Lūdzu, lūdzu, uzraksti man vēl kaut ko!”) ar garajiem teikumiem. Tas ir aizgūts no Montesori pedagoģijas. Marija Montesori saprata, ka nevar dot bērniem gatavās grāmatas, kurās ir tik daudz tekstu, ko bērni patiesībā nesaprot, tādejādi veicinot tīri mehānisko lasīšanu, nevis lasīšanu ar izpratni. Viņa ieinteresēja bērnus ar teikumiem uz tāfeles - klusēdama rakstīja teikumus uz tāfeles un bērni tos izpildīja. Šie teikumi bija piemēram: “Aiztaisi logu, atver durvis, tad brītiņu pagaidi un tad aizver durvis un aiztaisi logu,” vai “Ļoti pieklājīgi astoņiem bērniem palūdz piecelties un izkārtot krēslus aplī klases vidū, un tad apiejiet ap krēsliem uz pirkstgaliem cik klusi vien var,” “Paprasi trīs lielajiem bērniem, vai viņi nenostātos klases centrā. Izkārto viņus rindā un nodziedi ar viņiem jūsu pašu izvēlētu dziesmiņu.”
Marija Montesori savās grāmatās min, ka tiklīdz viņa bija pabeigusi rakstīt teikumu, tā bērni parasti ļoti aizgrābti pilnīgā klusumā lasīja, uz jautājumu, vai saprot, entuziastiski atbildēja “jā, jā!”, tad viņa aicināja izpildīt to, kas rakstīts. Parasti pilnīgi visi bērni kļuva ārkārtīgi ieinteresēti. Šī bija viena no vismīļākajām bērnu spēlēm ar spontānās disciplīnas piemēru - disciplīna iestājās darbošanās rezultātā, kur tā nekādā veidā netika ārēji uzspiesta.
Te būs mūsu teikumu piemēri iedvesmai:
Lai radoši un jautri!
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
