Jā, ir normāli, ka bērni klausās grāmatas lasījumu kustībā. Zīmējot, līmējot, mīcoties. Nē, nav tā, ka viņi neko nedzird no stāstījuma. Ja tiek darīta lieta, kas rokām ir ierasta darbība, piemēram, adīšana, zīmējuma krāsošana, stresa bumbiņas mīcīšana, tad prāts ir brīvs un pat labāk uztver stāstījumu. Vai tad nevienam nav bijušas skolā apzīmētas klades un burtnīcas malas? Un vai jūs neko nedzirdējāt? Dzirdējāt. Tā pat ir prakse Montesori skolās - piemēram, zīmēšanas stundās lasa priekšā kādu vēsturisku stāstu - divi vienā - gan vēsture, gan zīmēšana reizē.
Savādāk ir tad, ja dara kaut ko pirmo reizi - apgūst jaunu tehniku. Tad gan prāts ir pieslēdzies tam, ko dara rokas, un var nedzirdēt nevienu vārdu no lasījuma.
Man vēl aizvien patīk salīdzinājums ar bruģa licējiem - kad dara to pirmo reizi, tad domā par katru akmeni, liek, prāto, kalkulē, kļūdās. Kad dara to simto reizi, tad vairs nedomā - rokas veic ierastās kustības. Prātam šī darbība vairs neko nedod, tikai, kamēr kļūdās un domā, notiek attīstība. Taču šādā brīdī prāts ir īpaši atvērts, lai sadzirdētu stāstījumu, lasījumu.
Es arī pati visas klausāmās lekcijas uzlieku tieši tad, kad zīmēju. Kad jau lieku kopā darba lapas un kartītes, tad slēdzu visu ārā, pat mūzika traucē. Vai tad jūs nepagriežat klusāk mūziku mašīnā, kad kārtīgāk jāsaskata ceļš? :D
Tāpēc nedusmojieties uz bērniem, kad sākat lasīt grāmatu, bet viņi sāk zīmēt vai mīcīties pa grīdu kustībā. Ja uzdosiet ik pa laikam kontroljautājumus (Kā tu darītu? Kā tev liekas, baltais lācis paspēs aizskriet prom?), tad redzēsiet, ka bērni visu dzird un seko līdzi. Savukārt, ja neseko gan, tad lieciet nost grāmatu un lasiet citā brīdī, jo bērna prāts ir aizņemts ar kaut ko citu viņam tobrīd būtisku.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
