Bērnu izteiktā vēlme noteiktā attīstības posmā staigāt pa ietves malām, plaisām, bruģakmens savienojuma vietām ir viņa iekšējā nepieciešamība koordinēt kustību un iegūt kustību kontroli. Šādā attīstības posmā, ir vērts atrast vietu, kur bērnam ir iespēja pilnībā izbaudīt staigāšanu pa ietves malām - gūt pieredzi, ko pieprasa viņa attīstība. Tiklīdz bērns iekšēji šo vajadzību būs apmierinājis, tā viņam zudīs interese par šo darbību. Es atceros šo periodu arī no savas bērnības, kad bija svarīgi iet tikai pa baltajiem bruģakmeņiem vai tikai pa savienojuma vietām vai vēl kaut kā īpaši, kā pati vien biju savā galvā izdomājusi.
Tāpat kā redze, dzirde, oža, tauste, garša - mums ir arī proprioceptīvā sistēma, kas mūs informē par ķermeņa stāvokli telpā. Un šis ir stāsts tieši par proprioceptīvās sistēmas trenēšanu. Tad, kad bērnam ir šī izteiktā vēlme trenēt šo maņu, tad tas ir jāļauj un jāpadomā, kur to var darīt droši, nevis visu laiku aizrādot, ka nedrīkst lēkt, skriet vai iet pa malu, jo tas ir bīstami.
Starp citu, interesanti, ka uzgrūšanās mēbelēm bērnam pašam ir signāls, ka jākontrolē savs ķermenis, ka jābūt uzmanīgākam (jo galu galā - tas taču ir sāpīgi un nepatīkami). Vienā video lekcijā Margaret Homfray stāstīja par vecajām skolām, kurās bija pieskrūvēti galdi un krēsli - bērni, kas tādās mācījušies, bija daudz nevīžīgāki un vairāk uzgrūdās priekšmetiem, jo šie priekšmeti neizbīdījās viņu kustību rezultātā, līdz ar to netika izdarīti pietiekami secinājumi par savām kustībām. Tāpēc labāk, lai kaut kas izgrūžas no vietas, nokrīt, rada troksni, ja tam uzskrien virsū.
Triks no Montesori pedagoģijas lauciņa - ja mājās uz grīdas novilksiet kādu līniju (kaut vai ar līmlentu vai auklu), es varu lielu pārliecību teikt, ka jūsu bērni centīsies pa to noiet taisni, lēkt tai pāri vai visādi citādi darboties (var rosināt iet ar ūdensglāzi rokās, ar lietussargu, ar vēja zvaniem tā, lai tie neieskanas, kāpjot pāri šķēršļiem vai bez tiem, liekot pēdu pie pirkstgaliem vai lielākiem soļiem - variāciju daudz). Ar vienu tieši tik vienkāršu triku kā viena līnija, var bērnam radīt fantastisku sava ķermeņa pārvaldīšanas treniņu vietu. Montesori iestādēs parasti tā ir ne tikai taisne, bet elipse (4-5cm plata līnija), kur bērni var izbaudīt iešanu gan pa taisnu, gan pa liektu līniju.
Ja jums šķiet, ka bērnam ir izteikta tieksme ieskriet objektos, spēlēties pārāk rupjām kustībām, pārāk cieši turēt rakstāmpiederumus, vienmēr izmantos iespēju palēkāt pa dīvānu vai nespēj nosēdēt, kad visi citi var, tad, iespējams, tas tieši ir saistīts ar proprioceptīvo sistēmu. Iesaku palasīt, piemēram, šo rakstu pirms izdarīt secinājumus. Tajā ir daudz lielisku piemēru kustību aktivitātēm, kas palīdz koncentrēties un nomierināties.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
