Vai tu bieži saki bērnam “malacis” (arī “laba meitene”, “labs puisītis”)?
🔸Bērns ir labs, neatkarīgi no tā, kā un ko viņš ir izdarījis. Vai viņš kļūst par malaci tad, kad sakārtojis savu istabu, un slikts, kad apgāž sulas glāzi vai pagrūž brāli? Nē, bērns ir vērtība pats par sevi, nevis viņa darbīgas nosaka to, vai viņš ir labs vai slikts. Cik daudzi pieaugušie mokās ar domu, ka viņi ir slikti, kad kaut ko atteikuši, nevarējuši izdarīt tik labi, cik vien var, vai sanācis pievilt kāda cita ekspektācijas... tam aizmetņi ir meklējami bērnībā.
🔸Jā, protams, bērni grib dzirdēt, ka viņi ir malači un labi, taču tas var aiziet negatīvās sliedēs- ar vēlmi izpatikt. Tas traucē viņiem būt pašiem, tādiem, kādi viņi ir. Tas var likt darīt atkal un atkal to darbību, par kuru izpelnījās šos atzinīgos vārdus. Pieaugušie mēdz arī manipulēt ar šādām frāzēm:”Tu taču esi laba meitene, padalies ar brāli.” “Labi puikas, tā nedara!” Arī tad, ja bērns nevēlas dalīties vai nevēlas darīt kaut ko jūsu noteiktu, tas nepadara viņu par sliktu un labā darbība nepadara par labu.
🔸Slavēšana ir saistīta arī ar zināmu spriedzi- ar vērtējumu. Ārējā vērtēšana atņem iekšējo motivāciju, iekšējo prieku darīt kaut ko, ko bērns pats ir izdomājis. Klātesošas ir arī bailes kļūdīties un neizdarīt nākamreiz tikpat labi, lai spētu izpelnīties tik gaidīto “malacis”.
🔸Nepārprotiet, atzinīgi un iedrošinoši vārdi IR vajadzīgi, it īpaši tad, kad bērns dara kaut ko pirmo reizi, jūtas nedrošs un viņam nepieciešams uzmundrinājums, taču mēs varam paslavēt savādāk.
Aprakstīt darbību.
Ja “malacis” vietā mēs aprakstām, ko redzam, tas dod īstu, patiesu atgriezenisko saiti. Ne vienmēr “malacis” izskan kā ārkārtīgi reta parādība, ko bērns visādos veidos cenšas izpelnīties. Dažkārt tas izskan pavisam pavirši, neiedziļinoties būtībā par kārtējo švīku uz lapas, un bērns tam vairs pat īsti netic. Tā vietā labāks ir visvienkāršākais situācijas apraksts. Tā jūs parādīsiet, ka esat iedziļinājušies tajā, ko bērns dara, turklāt vēl arī papildināsiet bērna vārdu krājumu.
“Tu saģērbies pats!”
“Es redzu, ka tu uzzīmēji māju, kokus un mākoņus. Izskatās ļoti rūpīgi, tu esi kārtīgi pastrādājusi.”
“Tu pats aiznesi savu šķīvi uz izlietni!”
“Tu palīdzēji man atnest maisiņu no veikala, tas bija ļoti izpalīdzīgi no tavas puses.”
Aprakstīt ne tikai bērna darbību, bet arī savas sajūtas.
“Tu palīdzēji māsai novilkt jaku. Es ļoti priecājos par tavu palīdzību.”
“Izskatās, ka tu esi veltījis daudz laika šim projektam, tas ir rūpīgs un pārdomāts. Es lepojos ar tevi.”
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
