🔸Pavisam nesen (2019.) Pinstonas Universitātē ir veikts pētījums, kas to apstiprinājis - vecākiem un bērniem, veicot kopīgas aktivitātes sinhronizējas smadzeņu viļņi. Smadzenes sinhronizējas apgabalos, kas atbild par augsta līmeņa izpratni (high-level understanding). Šāda sinhronizēšanās ir ļoti nozīmīga sociālo prasmju apgūšanā un valodas attīstībā.
🔸Tāda veida sinhronizēšanās notiek tikai tad, ja pieaugušais un bērns ir kontaktā viens ar otru, ir pagriezušies viens pret otru un veido acu kontaktu.
🔸Savukārt, ja pieaugušais aizgriežas prom vai kontaktējas ar citiem, tad šī smadzeņu sinhronizēšanās pazūd.
🔸Tieši tāpat šī sinhronizēšanās pazūd, ja vecāks ieskatās telefonā. Tikko pieaugušais skatījās uz bērnu, runājās, spēlējās, un pēkšņi pilnībā izmainās pieaugušā sejas izteiksme, un pieaugušais “pazūd”. Tas bērnam ir ļoti satraucoši. Pieaugušais “izslēdzas” un bērns to nesaprot. Lai arī fiziski esam klāt, emocionāli esam pilnīgi un absolūti prom.
🔸Bērni šajā mirklī sākumā dažādos veidos mēģina pievērst sev uzmanību, taču, ja pieaugušais ir “telefonā”, tad bērns tiek ignorēts... tādā veidā mazulis vai nu viļās un saprot, ka viņa centieniem nav jēgas, vai nu arī kļūst nepacietīgāks un uzstājīgāks.
🔸Ir tāds termins “still face”. Noskatieties šo video , kas ir nepilnas 3 minūtes garš, lai saprastu, par ko ir runa - lai gan mammai šajā video nav telefons, bet doma ir identiska. Pavērojiet jebkurā kafejnīcā, kas notiek ar bērniem, kad vecāki ik pa laikam “tikai nočeko” IG, FB, e-pastus... tur pat bez pētījumiem ir redzams, cik ļoti tas ietekmē komunikāciju.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
