Ir aktivitātes, kas praktiski vienmēr uz bērniem iedarbojas nomierinoši. Arī, ja man kāds jautā, ko darīt, lai novērstu bērnu uzmanību no TV, planšetēm un telefonspēlītēm, tad vienmēr iesaku tieši šīs lietas, jo tās bērnus tiešām ļoti aizrauj: ūdens, smiltis un krāsainie graudi.
Šoreiz par krāsainajiem graudiem, bet ne mākslīgi krāsotie - tādi, kas ir krāsaini jau dabiskā veidā.
Es pati par krāsainajiem graudiem savu ieskatu guvu jau vairāk kā pirms 6 gadiem Olainē kādā lekcijā, kurā Pumpura Jolanta bija par graudiem uzaicinājusi pastāstīt Diānu Timofejevu no Dabas vēstniecības. Ļoti iesaku Dabas vēstniecību arī silto smilšu terapijas dēļ.
Sagatavošanās
Pēc graudu nopirkšanas ieberiet tos bļodā, bet noteikti vēl nedodiet tos uzreiz bērniem! Tie ir pilni ar putekļiem, bojātiem, sašķeltiem graudiem, taču mazgāt tos nav opcija, jo mitrums tos var sabojāt vai aktivizēt dīgšanas procesus. Tāpēc sākumā izspēlējieties paši ar tiem. Kad rokas kļuvušas netīras no graudiem - nomazgājiet, nosusiniet un turpiniet. Lasiet ārā bojātos graudus. Es šo procesu veicu, kad bērni guļ - ar bļodu rokās, pie kāda seriāla vai filmas, savādāk šķita, ka šādam procesam laiks neatrastos. Mums toreiz lekcijā Diāna Timofejeva stāstīja, ka vislabāk šādi graudus katru vakaru apstrādāt un nemaz vēl nedot bērniem veselu mēness ciklu. Ticiet vai neticiet, bet patiešām - kopš es vairāk kā sešus gadus atpakaļ šādi apstrādāju graudus, mani pieci bērni tos NAV izbārstījuši! Pa kādam, protams, nokrīt, saslaukām, atdodam putniem, bet lielums vēl aizvien nav izbārstīts. Turpretī, ja esmu kādreiz spēlēm devusi pa taisno no veikala pakas, tad tie visi vienmēr tikuši izbārstīti, ar tiem bērni ir spēlējušies daudz nevīžīgāk.
Graudi, kas pirms tam izsijāti caur rokām, patīrīti no putekļiem un bojātiem graudiņiem, ir daudzreiz patīkamāki pieskārienam. Tie kļūst spīdīgāki (īpaši to var just pie linsēklām, kur nedaudz izdalās arī eļļa). Varat pirms tam atbērt daļu no graudiem testam - tie, kas nebūs šādi kādu laiku apstrādāti, izsijāti, patīrīti šķiet pilnīgi nedzīvi, nepatīkami... nav brīnums, ka bērni tādus izsvaida. Ar tiem īpaši negribas darboties. Turklāt, vēl viens "tici vai netici", bet šādi graudiem arī enerģētiski kaut ko nododam - savu vecāku enerģiju, mīlestību bērnam.
Tas var izklausīties jocīgi, bet nedodiet šos graudus bērniem arī tik ilgi, kamēr neesat pietiekami izspēlējušies paši. Graudi ir ļoti aicinoši, un brīdī, kad beidzot tos piedāvājam bērniem, mūsu pašu rokas bērnu bļodās vai paplātēs nedrīkst iebraukt - ir jāļauj bērniem pašiem darboties. Nevajag jaukties, nevajag rādīt, ko tieši darīt, jāļauj bērniem izbaudīt process bez mūsu elpošanas pakausī.
Bērna izvēle
Mums graudi mājās tiek uzglabāti šādās kastītēs. (Amarants, melnās lēcas, zaļās mūku pupiņas, sarkanās lēcas, dzeltenās lēcas, linsēklas.)
Vienmēr aicinu bērnus pašus pirms tam "iebraukt" ar roku kastītē un sajust, ar kuriem tieši graudiem šodien gribētu darboties. Katriem graudiem būs atšķirīga ietekme, tāpēc ir svarīgi, lai bērni paši sajūt. Ir smalkāki, ir raupjāki, zaļi, melni, dzelteni, sarkani, glumāki, slidenāki vai asāki - sajūtas katriem ir atšķirīgas. To pieskāriena un iedarbības veidu var sajust tikai katrs pats, otra vietā to nevar izdarīt.
Šim visam ir daudz dziļāka filozofija un cilvēki, kas to vēlas izzināt dziļāk, mācās mēnešiem garos kursos. Īsumā tas, ko es zinu (pie tam, tas noteikti nav tik dziļā līmenī, kā tie, kas to ir studējuši) - katrs grauds ir audzis citā vietā, piemēram, latviešiem var būt vilkme uz graudiem, kas auguši saulainās vietās, lai gūtu no saules spēku. Cilvēkiem, kam trūkst enerģijas varētu gribēties graudus, kuru auga zieds ir kādā košā krāsā. Piemēram, tas pats amarants - it kā smalki, dzeltenīgi graudiņi, bet cik spēcīgs pats augs! Graudiņi tikai ārēji šķiet nomierinoši iedarbosies, katrā mazajā graudiņā ir arī lielais paša amaranta spēks. Citi būs nomierinošāki. Tāpēc jo īpaši svarīgi pašiem neminēt un nezīlēt, kuri graudi labāk derētu bērnam, bet gan dot izvēles iespēju - lai sajūt. Man pašai arī katru reizi kādi citi graudi šķiet piemērotāki - tīri intuitīvi.
Trauki
Graudus var bērns koka bļodās (mūsējās no JYSK, bet līdzīgas manīju arī IKEA), paplātēs, uz auduma. Arī te būs atšķirīgas ietekmes. Ja bērns ir aktīvs jau pats par sevi, tad viņam nevajadzētu dot spīdīgu, skanošu metāla bļodu, kur katrs grauds atstarojas, kur rodas asa skaņa, un ir visādi citādi aktivizējoša ietekme. Tur drīzāk derēs kāds "mierīgāks" trauks, piemēram, lēzena bambusa bļoda. Savukārt, pasīvākam bērnam varbūt tieši tā metāla bļoda ar spīdumu un skaņas pastiprinājumu būs tieši laikā. Vērojiet, kas patīk bērniem un kā viņus tas ietekmē.
Ko darīt?
Pats vienkāršākais - spēlēties ar rokām, pirkstiem
Bez papildus trauciņiem, karotītēm, mašīnām un rotaļlietām. Bez vadības un dziļās domas. Un atkal, ticiet vai nē, bet bērniem pietiek arī ar to, un viņi darbojas ilgi, un viņu fantāzijai nav robežu.
Protams, var dot arī kādu ierosmi - zīmēt apļus un spirāles, ar pirkstiņiem pakšķināt lietus pilītes, viļņot kā jūrā ūdeni.
Dārgumu meklēšana
Graudos varam paslēpt stikla pērlītes, koka klucīšus, pogas, kastaņus vai kaut ko citu pēc savas izvēles. Pēc tam rosinām bērnu sameklēt dārgumus. Padoms no Montesori pedagoģijas viedokļa - ir jābūt iespējamai kļūdu kontrolei un ir jāredz, cik tālu darbiņš jau ir izdarīts. Tāpēc es šādos gadījumos lietoju olu trauciņu, un dārgumus saberu tieši tik, cik ir nodalījumu trauciņā - lai var redzēt, cik daudz jau ir sameklēts un cik daudz vēl jāatrod.
Graudu apļi
Metāla vāciņus izklājam ar plastilīnu un liekam iekšā dažādus graudus, veidojot rakstus. Ieliekot vidū vienu sākuma graudiņu, strādā, ja ir neatrisināta kāda problēma, vai tad, ja bērns ir noslēgts un viņam ir grūtības atvērties.
No ārmalām uz iekšmalām būs piemērotāk aktīviem bērniem - tās ir skaidras robežas, kas palīdz savākties un harmonizēties.
Vairāk tieši par šiem graudu apļiem lasi šajā ierakstā: Krāsaino graudu mandalas
Kustīgās gleznas
Plastikāta mapītē, ko var aiztaisīt ar "rāvējslēdzēju", saber pa saujai no trīs dažādu frakciju graudiem: rupjas, vidējas un smalkas. Pievieno klāt kaut ko akcentam - var no dabas materiāliem, var kādu stikla pērlīti, bet var arī dzejoli, kas jāiemācās, vai no papīra izgrieztu taureni - brīva vaļa fantāzijai. Šādu gleznu kustināt ir līdzīgi kā ar sajūtu pudelēm, par kurām rakstīju Ziemassvētku laikā. Rosina iztēli, ilgstoši saista interesi un tā vien gribas ņurcīt rokās un dzenāt graudiņus.
Bērt caur piltuvi pudelē
Šis bērniem vienmēr ļoti patīk, turklāt tur ir ļoti noteikta darbību secība - ielikt piltuvi pudelē, ņemt graudus tā, la neizbirst no karotes, iebērt. Dzird skaņu, redz rezultātu. Tas viss ir ļoti interesanti. Šī mums ir pavisam veca bilde, te bērnam bija 2,5 gadi, viņš bija ļoti sakreņķējies, iedevu viņam graudus un viņš tik viegli un vienkārši nomierinājās caur šo nodarbi. Mums vispār graudi ir kā glābiņš - darbošanās ar tiem tiešām ir ļoti nomierinoša, ne vienu vien dienu ir izglābuši, kad kāds ir izkāpis ar nepareizo kāju no gultas.
Man bieži jautā, vai bērni pārāk neizbārsta graudus. Viena atbilde jau bija augstāk - nosacījums, ka graudi ir apstrādāti ar rokām, bet otra atbilde - ja strādā uz grīdas, es vienmēr pasedzu kādu sedziņu vai paklājiņu un mums ir vienošanās, ka graudiņiem jāpaliek sedziņas robežās. Protams, ka gadās, kāds pārkrīt pāri, bet lielākoties tiešām viss paliek sedziņas robežās. Tad visu sakratām uz vidu un visu čupiņu saliekam atpakaļ kastē. Ja bērni sāk speciāli mētāties, vienmēr saku: "Man izskatās, ka tu vairs īsti negribi strādāt ar graudiem. Liksim nost." Tas ir līdzīgi kā ar ēdiena mētāšanu - kad mazulis ir paēdis, sāk mētāt un eksperimentēt. Te jau ir praktiski tas pats.
Un vēl, un vēl....
Patiesībā vēl ir daudz veidu, kā darboties, piemēram, var bērt stikla pudelē pa slāņiem, izmantojot dažādu krāsu graudus.
Var uzklāt uz lapas vai kartona PVA līmi kādā īpašā rakstā, uzbērt smalko frakciju graudus, nokratīt nost un paliek vien graudi, kas pielipuši šajā īpašajā rakstā.
Kārtot graudus īpašos rakstos. Piemēram, var uz lapas uzvilkt līkloču līniju un salikt graudiņus uz šīs līnijas.
Sabērt paplātē plānā slānī un zīmēt paplātē vai kustināt pašu paplāti, vērojot, kā graudi slidinās.
Process bez pamācībām
Svarīgi, lai tas ir brīvs un radošs, atbrīvojošs process, kuram ļauties bez liekām pamācībām un apziņas saspringuma.
Tādas graudu spēles palīdz izlīdzsvarot emocionālos procesus, stimulē sīko motoriku (un līdz ar to - runas attīstību).
Par pieskāriena spēku rakstīju te. Arī te tas ir ļoti līdzīgi, tāpēc efekts būs līdzīgs ar sirdsdarbības palēnināšanu un oksitocīna līmeņa paaugstināšanu.
Mūsu ģimenē kopš Diānas Timofejevas lekcijas apmeklēšanas un uzreiz arī ieviešanas ikdienā, savu aktualitāti jau vairāku gadu garumā nav zaudējušas, vienmēr visiem iesaku!
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
