Atstāt bērnu pat it kā tikai uz stundu vidē, ko viņš nekad nav redzējis, pie cilvēkiem, ko viņš nekad nav redzējis, nav adaptācija un tas ir ļoti liels stress bērnam. Ja viņš šo stresu it kā neizrāda, tas nenozīmē, ka šī stresa nav.
Ieteikumi vieglākam adaptācijas posmam:
1. Ņemiet līdzi bērnus, ja bērnudārzā ir jāparaksta kādi dokumenti.
2. Ik pa laikam ikdienā plānojiet maršrutu gar iestādi un runājiet par to. Stāstiet, ka tas būs viņa/-as bērnudārzs, kur būs arī citi bērni, audzinātājas, sava gultiņa, savādākas rotaļlietas nekā mājās.
3. Palīdzoši ir arī, ja mājās ir kāda tieši tāda pati rotaļlieta kā bērnudārzā. Tas mēdz nostrādāt kā tilts starp mājām un iestādi - bērns to ir redzējis, zina, kā ar to darboties, tas ir kaut kas pazīstams, drošs.
4. Pirmā palikšana bērnudārzā ar svešiem bērniem, svešiem pieaugušajiem nedrīkst būt pavisam pirmā reize, kad bērns paliek bez vecākiem viens pats ar citiem. Ir jābūt jau pieredzei, ka “mamma/tētis var aiziet, es varu brīdi palikt ar aukli/omi/Lauras mammu un mana mamma vienmēr atgriežas atpakaļ”.
5. Tāpat palīdzoši ir tas, ka bērnam ir bijusi iespēja redzēt citus bērnus un spēlēties viņiem blakus. Vienaudži, māsīcas un brālēni, kaimiņu bērni.
6. Ja pirms tam nav iespējams satikt klātienē audzinātāju, tad sameklējiet foto - parādiet bērnam, ka tā ir viņa audzinātāja/-s.
7. Ja ir iespēja - ieejiet grupiņā jau pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas. Redzēt, kā tur izskatās jau pirms pirmās palikšanas uz ilgāku brīdi. Ja tas nav iespējams, tad palūgt grupiņas foto - ideāli būtu, ja tādi būtu jau katras iestādes mājaslapā.
8. Ja ir iespēja - jau pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas pievienojieties grupiņai pastaigu laikā. Tas ir neformālāks veids kā iepazīties ar audzinātāju un bērniem – kad paliks bērnudārzā pirmo reizi pazīstamās sejas un balsis ļaus justies drošāk.
9. Nedēļu vai divas pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas bērnam palīdzoši būtu sākt pielāgot dienas ritmu bērnudārza dienas ritmam – rīta celšanās laiks, diendusu laiks, pastaiga, ēdienreizes.
10. Ja iestādē tas ir atļauts, tad pirmajās reizēs nākt kopā ar bērnu uz stundu divām. Piesaistes persona, kas nāk līdzi, neiesaistās audzinātāju darbā, bet sēž malā un ir kā miera osta, pie kuras ik pa laikam var pieskriet vai ar kuru var izveidot acu kontaktu. Bērns pirmajā reizē var pat neizkāpt no klēpja, bet tikai vērot. Nākamajās reizēs tomēr ir maigā veidā jāmudina veidot kontakts ar audzinātāju. Ja bērns grib kādu rotaļlietu, tad ierosināt, ka to varētu paprasīt audzinātājai. Ja ir nošļukusi zeķīte vai attaisījusies sandale, ieteikt, ka varbūt audzinātāja var to sakārtot vai aiztaisīt – parādīt, ka arī audzinātāja var palīdzēt. Palīdzēt veidot bērnam kontaktu, attiecības ar viņu.
11. Kad bērnu mēģina atstāt pirmo reizi atstāt vienu bērnudārzā, sākumā vislabāk to darīt uz pusstundu, stundu.
12. Noteikti atvadoties, nevis aizslīdot, jo tas bērnā rada trauksmi - ja no bērna neatvadās, tad viņš kļūst trauksmaināks arī citās dzīves situācijas. Daudz vairāk sargās mammu, lai nepazūd, jo viņam būs bijusi pieredze, ka viņa var vienkārši pazust. Labāk, lai mazulis paraud un audzinātāja viņu atbalsta un nomierina, nekā aizmukt nemanāmi.
13. Iedodiet bērnam arī kādu orientieri, pēc kā viņš var zināt, kad būsiem atkal atpakaļ – pēc pastaigas, pēc pusdienām, pēc sporta. Dažkārt bērniem ir bail iet bērnudārzā pastaigā, jo šķiet, ka “mamma tur mani neatradīs, nezinās, kur es esmu” - ir svarīgi pateikt, ka jūs ziniet, kur ir viņu laukumiņš un zināsiet, kur bērns ir arī tad, ja viņi izies pastaigā.
14. Ja bērns ļoti grūti atvadās no mammas, tad vērts apsvērt to, vai kādu laiku no rītiem bērnu nevar vest tētis, oma, opis, aukle vai kāda cita piesaistes persona, kurai bērns nav tik ļoti pieķēries. Ir grūtāk atvadīties no tā, ko ir bailīgāk zaudēt, tāpēc raudāšana ar mammu (kādam ar tēti) ir lielāka.
15. Vakaros gan droši pakaļ var nākt cilvēks, ar kuru arī vairāk raud – bērnam ir nepieciešams atslābt un izraudāt uzkrāto, visvieglāk, protams, to ir izdarīt ar cilvēku, ar kuru piesaiste ir visspēcīgākā.
16. Vakaros pirms miega jārēķinās, ka bērns prasīs vairāk uzmanības. Varbūt būs ilgāk jāpasēž blakus, kamēr iemieg, pat ja iepriekš jau bija iemācījies aizmigt pats. Bērnam ir “jāuzlādējas”. Ja iepriekš pa dienu ik pa laikam varēja pieskriet pie vecākiem un “palādēties” vai noķert acu skatienu, ka “mani redz, redz, ko es daru”, tad, uzsākot bērnudārza gaitas tas izpaliek. Tāpēc šī nepieciešamība vakaros ir dubultspēcīga. Ieplānojiet adaptācijas periodā biežāk vienkāršas vakariņas un pavadiet vairāk laiku kopā, lai palīdzētu bērnam šajā posmā.
… un vēl iedrošinājumam - parasti satraukumiem pilns ir tikai pirmais mācību gads, pirmā palaišana bērnudārzā. Uz 4- 5 gadiem lielākoties bērni jau skrien dziedādami satikt savus draugus, spēlēties, dzīvoties, un vecākiem ir daudz mierīgāka sirds.
Ja nāk prātā vēl kādi pārbaudīti un cieņpilni ieteikumi šim posmam, tad noteikti ierakstiet komentāros.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
