Mūsu iekšējā sajūta bieži vien pasaka, no kura cilvēka vajadzētu uzmanīties. Ja mēs bērnam jau bērnudārza vecumā slāpējam šo instinktu un sakām, ka ir jādraudzējas ar visiem, tad tas patiesībā ir bīstami.
Lasīt tālāk
Izglītības iestāde nav stāsts tikai par mācībām. Tā ir arī socializēšanās, tā ir pašapziņas, piederības sajūtas veidošana. Ierasties laicīgi - lai bērnam ietu labāk gan mācībās, gan sociālajās prasmēs.
Lasīt tālāk
Bērnam ir grūti atslābināties un patiesi iegrimt spēlēs vai kādās citās darbībās, ja visu laiku jāuzmana, lai vecāki kaut kur nepazūd. Tāpēc ir ļoti svarīgi informēt bērnus, ja dodamies prom.
Lasīt tālāk
Mūsdienu bērniem ir tik pilns darba grafiks pat tad, ja viņi iet tikai bērnudārzā (bez pulciņiem, bez nekā cita). Tā ir pilna darbadiena, kas sākas vēl PIRMS vecāku darbalaika, jo vecākiem jāpaspēj aizvest bērns pirms darba, un beidzas PĒC vecāku darbalaika beigām. Vai ļaujam mājās pa īstam arī atpūsties?
Lasīt tālāk
Iedomājieties, ja pieaugušie darbā drīkstētu kontaktēties tikai ar sava vecuma cilvēkiem, kas dzimuši tai pat gadā, piemēram, katram vecumam savs stāvs. Diezgan absurdi, vai ne? Mēs ļoti daudz gūstam viens no otra - no mūsu atšķirībām, no dažādās pieredzes.
Lasīt tālāk
Pieaugušie mēdz domāt, ka, liekot bērniem dalīties, bērni kļūs dāsnāki un mācīsies dalīties arī paši, taču realitātē bērniem, kuriem uzspiež dalīšanos, kļūst vēl sargājošāki. Bērni ir paaugstinātā stresā un reaģēšanas stāvoklī, ja viņiem visu laiku ir jābaidās, ka kāds atņems vai liks dalīties ar citiem.
Lasīt tālāk
Mums nav visu laiku jārada perfektas aktivitātes, perfektā vidē, strādājot tikpat daudz kā parasti un vēl pa vidu uzkopjot māju un gatavojot ēdienu. Bērniem kā parasti ir vajadzīgs mūsu atbalsts un mīlestība, un pēc iespējas mierīgāki vecāki.
Lasīt tālāk
