Ja bērns necieš no fiziskas vardarbības, taču ik dienas to redz sev tuvumā, ir vardarbības liecinieks mājās, bērnudārzā vai skolā, tad arī šis bērns patiesībā cieš no vardarbības.
Lasīt tālāk
Ja vien nav tā, ka tiešām esat elastīgi un varat piedāvāt arī neiet uz bērnudārzu, tad neiesaku uzdot bērnam šāda tipa jautājumus. Tas rada iespaidu, ka pastāv izvēle.
Lasīt tālāk
Kas bērnam palīdz visvairāk, pat ja nav iespējas nodrošināt ideālos bērnudārza apstākļus vai palaist bērnudārzā "ideālajā" vecumā?
Lasīt tālāk
Iepriekš agresīvu uzvedību neesat ievērojuši, un arī mājās bērns tā nedara?
Lasīt tālāk
Varbūt bija jau iemācījies pats aizmigt vakaros bez jūsu blakussēdēšanas/blakusgulēšanas, bet nu atkal vēlas, lai sēž blakus, turklāt ilgi. Kas notiek un ko mēs varam darīt?
Lasīt tālāk
Pieredzes ir dažādas un vecāki dara labāko, ko tajā brīdī spēj un var. Šis nav kāda vainošanas raksts par to, ka par agru palaiž bērnudārzā. Tā ir informācija.
Lasīt tālāk
No tā, ka pedagogi šādi pasaka vecākiem, labums ir tikai tādā gadījumā, ja tas ir vērsts uz sadarbību un vēlmi uzzināt, kas šo uzvedību īsti izraisa.
Lasīt tālāk
Mūsu iekšējā sajūta bieži vien pasaka, no kura cilvēka vajadzētu uzmanīties. Ja mēs bērnam jau bērnudārza vecumā slāpējam šo instinktu un sakām, ka ir jādraudzējas ar visiem, tad tas patiesībā ir bīstami.
Lasīt tālāk
Izglītības iestāde nav stāsts tikai par mācībām. Tā ir arī socializēšanās, tā ir pašapziņas, piederības sajūtas veidošana. Ierasties laicīgi - lai bērnam ietu labāk gan mācībās, gan sociālajās prasmēs.
Lasīt tālāk
Bērnam ir grūti atslābināties un patiesi iegrimt spēlēs vai kādās citās darbībās, ja visu laiku jāuzmana, lai vecāki kaut kur nepazūd. Tāpēc ir ļoti svarīgi informēt bērnus, ja dodamies prom.
Lasīt tālāk
Iedomājieties, ja pieaugušie darbā drīkstētu kontaktēties tikai ar sava vecuma cilvēkiem, kas dzimuši tai pat gadā, piemēram, katram vecumam savs stāvs. Diezgan absurdi, vai ne? Mēs ļoti daudz gūstam viens no otra - no mūsu atšķirībām, no dažādās pieredzes.
Lasīt tālāk
