Lai arī, cik ļoti jauks bērnudārzs un mīļas auklītes un audzinātājas/-i, iestāde tomēr nav mājas un bērns vairāk vai mazāk pa dienu sevi “savāc”, ievēro noteikumus un normas, komunicē ar daudziem cilvēkiem, viskaut ko piedzīvo. Tas viss uzkrājas. Tāpēc vakaros, satiekot sev tuvu cilvēku, ar kuru jūtas komfortā un drošībā, var nākt emocionālā izlāde - ar raudāšanu un varbūt pat izklāšanos pa grīdu vai čīkstēšanu par it kā niekiem, vai izaicinošāku uzvedību, kurā šīs uzkrātās emocijas meklē iespēju izlauzties. Tas ir dabisks veids, kā bērni tiek galā ar emocionālo pārslodzi. No audzinātāju skata punkta tas citreiz izskatās kā apmainīts bērns - visu dienu bērnudārzā viss bija vairāk nekā lieliski, visur piedalījās, visu darīja, uzvedās labi, bet atnāk mamma - un viss! Bērns izklājas pa grīdu, kliedz, raud.
Svarīgākais laikam ir saprast, ka tas, ka tā notiek, nenozīmē, ka jūs esat slikti vecāki, un “visi citi prot ar bērnu tikt galā un tikai es nevaru savu bērnu savākt”.
“Kāpēc aukli/audzinātāju klausa uzreiz, bet mani nē?” Tur nav TĀ līmeņa uzticēšanās, kas ir ar vecākiem, ar kuriem var atļauties būt visāds… tas, ka ar tevi var izbļauties, patiesībā ir uzticēšanās pazīme, viņš jūtas gana komfortabli, lai izrādītu savas sajūtas.
No 6. līdz 12. martam Latvijā jau trešo reizi notika Bērnu mentālās veselības nedēļa, ko organizēja biedrība Debesmanna. Šīs nedēļas ietvaros notika dažādas lekcijas. Lekciju ieraksti pieejami Debesmannas Facebook lapā.
Šis ieraksts ir fragments no manas lekcijas, kurā runāju par pārslēgšanās situācijām bērnudārza vecumā. Ar pārslēgšanās situācijām domātas taisīšanās uz bērnudārzu no rīta, iesēšanās autokrēsliņā, došanās gulēt - jebkuras situācijas, kur jāmaina darbošanās veids.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
