Cieņpilna audzināšana / emocijas

Ķermeniskās sajūtas nemelo

Ķermeniskās sajūtas nemelo

Kāpēc dažkārt sajūtam nelabu dūšu, galvassāpes vai nepatiku, iedomājoties vien par kādu vietu, bet, domājot par citu, pārņem prieks, neskatoties uz to, ka racionāla izskaidrojuma tam tomēr īsti nav? Ko smadzenes atceras, kad pašiem šķiet, ka šādu atmiņu īsti pat nav?

Lasīt tālāk
Nelavies prom!

Nelavies prom!

Bērnam ir grūti atslābināties un patiesi iegrimt spēlēs vai kādās citās darbībās, ja visu laiku jāuzmana, lai vecāki kaut kur nepazūd. Tāpēc ir ļoti svarīgi informēt bērnus, ja dodamies prom.
Lasīt tālāk
Mēs neatbildam par to, ko jūt citi

Mēs neatbildam par to, ko jūt citi

Vai ir kādas frāzes, kas kā brīnumlīdzeklis iedarbosies uz visiem bērniem un viņi aizskries smuki spēlēties? Vai ar mūsu pārliecību vien pietiks, lai nebūtu histēriju? Vai tad, ja darīsim visu “pēc grāmatas” mums būs ideāli paklausīgie bērni?
Lasīt tālāk
Bērni ir vislielākie eksperti emociju paušanā

Bērni ir vislielākie eksperti emociju paušanā

Mums nav kaut kā īpaši jāpalīdz bērniem paust savas emocijas, jo viņi ir vislabākie emociju paudēji, lielākie eksperti šajā jomā. Ko tad mēs īsti varam darīt?
Lasīt tālāk
Vecāku miers (#esejuterapijā)

Vecāku miers (#esejuterapijā)

Vecākiem ļoti bieži ir grūti izturēt bērnu emocijas, jo mūs tas vairāk vai mazāk apzināti atgriež pagātnē - laikā, kad lielākoties mums neļāva just. Bet bērniem tā ir TĀDA pašterapija - uzsprāgst, izraud, izdusmojas, ieiet tajā emociju dziļumā un tad lēnām peld ārā mierīgi. Tik labi, ka tas viss nav jāaprok, jānoslēpj, jāizliekas, ka nejūt.
Lasīt tālāk
Pārorientēt vai izrunāt?

Pārorientēt vai izrunāt?

Ja  2-3-4 gadus vecam bērnam ilgi skaidros, kāpēc viņš kaut ko nevar dabūt vai darīt, tas tikai iecementēs viņa uzmanību uz šo iekārojamo lietu vai darbību un viņš gribēs tikai to.

Kuros brīžos vērts izrunāt, bet kuros pārorientēt uzmanību uz kaut ko citu?

Lasīt tālāk
Arī bērns drīkst dusmoties

Arī bērns drīkst dusmoties

Kad bērnam kaut kas neizdodas un viņš sāk raudāt, kliegt vai aizmet kaut ko pa gaisu, es vienmēr atceros, ka BĒRNS DRĪKST DUSMOTIES. Arī pieaugušie drīkst dusmoties, ja kaut kas nesanāk. Visas emocijas ir normālas, visas emocijas drīkst just, un mums nav par katru cenu jāapklusina bērns vai jāsaka “tas nekas, tā gadās, tur nav, ko dusmoties”.
Lasīt tālāk
Bērns man ir kā pielipis!

Bērns man ir kā pielipis!

Man pēdējā laikā jaunākais bērns ir burtiski ieķēries svārkos, rokās, kājās, raud, ja aizeju tālāk par metru… vai uz tualeti. Jums arī tā ir? Ieskatīsimies, kāpēc tā var būt un ko darīt. 
Lasīt tālāk
Nepārmet bērnam, kurš jau tāpat jūtas slikti

Nepārmet bērnam, kurš jau tāpat jūtas slikti

Kad bērns  nokrīt, nesaki viņam: "Bet cik tev var teikt, ka jāskatās, kur skrien!” vai “Es taču tev teicu, ka nevar sēdēt uz dīvāna malas!” Kad saplīst vāze, nepārmet: “Ko tu vispār līdi pie tās vāzes?” Un, kad izlīst tēja, nesaki: “Nu, bet, protams! Tā kā bez rokām!”

Šis notikums pats par sevi jau tāpat ir kā sods, par kuru bērns jūtas slikti.

Lasīt tālāk
Atvainoties bērnam

Atvainoties bērnam

Vai jūs varat iztēloties, ka kāds ar jums kādreiz rupji runātu, sabļautu, bet pēc tam nekad par to neieminētos un vispār izliktos, ka tas nemaz nav noticis?
Lasīt tālāk
Vajadzība vai iegriba?

Vajadzība vai iegriba?

Šķiet, ka atbilde jau ir pašā jautājumā. Vajadzību apmierināšana ir tad, kad dodam bērnam to, kas viņam IR vajadzīgs un nepieciešams. Ja zīdainis raud, viņa vajadzība ir tikt paņemtam rokās, mierinātam, mīļotam - tā nav ne izdabāšana, ne izlaišana, lai arī ko mums kādreiz kāds vēlas iestāstīt.
Lasīt tālāk
Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme

Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme

Vienu un to pašu teikumu bērnam mēs varam pateikt ļoti dažādi - maigā tonī, dusmīgi un aktīvi žestikulējot, sažmiegtiem zobiem vai rotaļīgi. Katru reizi tas iedos pilnīgi citu noskaņu komunikācijā.
Lasīt tālāk
17 rezultāti