Cīņa par klēpi

Ko lai dara, kad viens bērns jau tiek mierināts kādā situācijā un ir paņemts klēpī, bet otrs bērns ir greizsirdīgs, izrāda to visādos veidos un tūlīt un tagad arī vēlas iesēsties klēpī? Turklāt, ja vēl lielākie bērni spēj pagaidīt, tad mazie tipinātāji (tāds esot “todler” latviskais tulkojums) rīko gluži vai drāmu! Man ir dvīņi, bez piecām minūtēm 4gadniece un divi “lielie” puiši (7 un 9g). Vienmēr ir vismaz viens, kas grib pasēdēt klēpī… bet parasti tie ir vairāki bērni vienlaicīgi, kas izsaka šādu vēlmi.

Mierīgā brīdī, protams, var sarunāt, ka viens jau samīļots, tagad kārta nākamajam, bet ko darīt, ja situācija nav mierīga?

🔸Ja mēs mēģinām paņemt visus klēpī un apmierināt visu vajadzības reizē, tad patiesībā mēs neapmierinām pilnīgi neviena bērna vajadzības. Mēs arī nespējam veidot pilnvērtīgas attiecības ar kādu no bērniem šajā mirklī.

🔸Tas, ko mēs varam darīt, ir parādīt, ka mēs redzam arī otru bērnu, pieņemam un atļaujam viņam just to, ko viņš tajā brīdī jūt, taču neskubināt pirmo celties no klēpja un neņemt  otru šajā mirklī. “Jā, es redzu, ka arī tu gribi pie manis! Tu esi patiesi dusmīgs, ka māsa jau sēž pie manis. Jā, es tevi saprotu. Es tevi redzu un mes ar tevi arī pēc mirkļa varēsim šādi samīļoties.” Teksts var būt arī savādāks, tas var būt īsāks un dažkārt var iztikt bez runām, bet ar saprotošu skatienu vien. Tā ir attieksme, ne tik daudz, ko tieši pasakām. Svarīgākais, ka redzam, pieņemam un atļaujam tā justies.

🔸Vēl viena laba lieta,ko esmu paņēmusi sev no  Ģimenes centra “Līna” vadītājas Vitas Kalniņas ieteikumiem un ko esmu pārbaudījusi ar saviem bērniem, ir ļaut klēpī būt tik ilgi, cik viņi vēlas, nevis kaut kā steidzināt vai pēc sava iekšējā pulksteņa kādā mirklī celties, iet un darīt. Tad viņi kaut kā labāk “uzpildās” ar mūsu uzmanību, un nemaz nav tā, ka mūžīgi sēž. Viņiem ir daudz darīšanu. Starp citu, ilgāk man mēdz klēpī pasēdēt, nevis mazie, bet tieši lielie… es ļaujos. Tad, ja viņi nav steidzināti pamest klēpi, tad viņi arī par to neplēšas tik traki, jo tad ir iekšēja drošības sajūta par to, ka uzmanība tiks dota.

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.

Komentē