Ar loģiku un runāšanu šādā brīdī neko nepanāksiet. Bērna smadzenes vēl attīstās un brīdī, kad bērns ir dusmīgs, vīlies, sāpināts, tad smadzeņu daļa, kas atbild par loģiku, nefunkcionē pilnā apjomā.
Lasīt tālāk
Mums šķiet pašsaprotami - nu, kā mēs taču skatāmies, lai bērns ir drošībā, lai nekas nenotiek. Taču drošībai ir arī citi aspekti.
Lasīt tālāk
Būt blakus nozīmē nekrist pašam panikā, nesākt līdzi raudāt vai kliegt uz bērnu un arī neiet prom ar domu, “lai izraudās un tad atnākšu”.
Lasīt tālāk
Bērns pārdzīvo par katru kļūdu - ko darīt vecākiem šajos mirkļos?
Lasīt tālāk
Vai ir kādas frāzes, kas kā brīnumlīdzeklis iedarbosies uz visiem bērniem un viņi aizskries smuki spēlēties? Vai ar mūsu pārliecību vien pietiks, lai nebūtu histēriju? Vai tad, ja darīsim visu “pēc grāmatas” mums būs ideāli paklausīgie bērni?
Lasīt tālāk
Mums nav kaut kā īpaši jāpalīdz bērniem paust savas emocijas, jo viņi ir vislabākie emociju paudēji, lielākie eksperti šajā jomā. Ko tad mēs īsti varam darīt?
Lasīt tālāk
Ja bērns skaļi kliedz, izrāda dusmas un sauc par sliktāko mammu/tēti pasaulē vai grib sist un sit, tad tas ir izmisīgs sauciens pēc uzmanības. Viņš grib, lai viņu pamana, saredz un sadzird, lai saprot, ka jūtas sāpināts, nevis aizsūta uz otru istabu nomierināties.
Lasīt tālāk
Kas jādara brīdī, kad bērnu ir pārņēmušas spēcīgas emocijas? Ņem vai neņemt klēpī? Ko praksē nozīmē vārdu salikums “būt blakus”?
Lasīt tālāk
Kad ne pareizās formas maizīte, ne pareizā buča, ne pareizā krūzīte vairs neglābj un viss ir slikti! Kas ir bērna patiesā vajdzība, kad izdabāt vairs nekā nav iespējams?
Lasīt tālāk
Ko lai dara, kad viens bērns jau tiek mierināts kādā situācijā un ir paņemts klēpī, bet otrs bērns ir greizsirdīgs, izrāda to visādos veidos un tūlīt un tagad arī vēlas iesēsties klēpī?
Lasīt tālāk
Lielās emocijas- histērijas, krišana gar zemi, bļaušana- ir dabisks veids, kā bērns tiek galā ar emocionālo pārslodzi. Nav tā, ka šīs bļaušanas vai histērijas bērns rīko, lai manipulētu ar mums vai ieriebtu mums- tas ir kaut kas tāds, ko patiesībā viņi paši nespēj apzināti nokontrolēt.
Lasīt tālāk
Katra bērna dzīvē gadās notikumi, kas viņam ir ļoti satraucoši, un šādos brīžos mēs nedrīkstam bērnu pārorientēt ar tekstiem:”Paskaties, kāds kastanis,” vai “še, te būs konča,” jo bērns paliks neizpratnē par to, kas tagad notika un kapēc. Tās būs vienas vienīgas satraucošas emocijas, kas kādreiz var uzpeldēt augšā ar no mūsu skata punkta raugoties īpatnēju uzvedību, niķīgumu, bailēm.
Lasīt tālāk
