"Ej un padomā par to, ko tu izdarīji!"

Ja bērna uzvedība ir bijusi izaicinoša, piemēram, iesitis māsai, un viņu ar vārdiem “ej, pasēdi un padomā, ko tu esi izdarījis!” aizsūta kaut kur padomāt par šo uzvedību, tad, visticamāk, pēdējais, par ko bērns domās ir tas, kā viņš tagad nākamreiz gan labi uzvedīsies un pieklājīgi pajautās, nevis iesitīs. Visdrīzāk domas ir par to, cik stulba māsa (jo viņas dēļ viņš tagad te ir aizsūtīts prom), cik stulba ir mamma…  un vispār, ka viņu neviens nemīl un nesaprot.

Vai tad, ja bērns ir aizsūtīts pasēdēt, jo ir skraidījis, lēkājis un smējies, tad, iespējams, turpinās ķiķināt un tas viss liksies kā joks… līdz viņu stingri apsauks un tad atkal bērna fokuss tiks novirzīts no nevēlamās uzvedības uz dusmām pret vecākiem, kas viņu nesaprot, nevis uz to, ko viņš ir darījis vai nedarījis. Turklāt ticami, ka arī pats bērns vispār nesaprot, par ko tad viņu tagad soda - kas tad tāds ir tajā, ko viņš dara?

Tad, kad bērna uzvedība ir bijusi nevēlama, traucējoša, citus apdraudoša, tad viena no lietām, kas šādos gadījumos jācenšas saprast -  kuras prasmes bērnam trūkst, lai viņš šajā situācijā rīkotos savādāk? Bērnam ir jādod rīki, ko tad darīt šādās situācijās.

Iesita māsai, jo gribēja rotaļlietu, ar kuru viņa tobrīd spēlējās? Tātad tā ir zīme vecākiem - ir jāpadomā, kā varētu palīdzēt bērnam iemācīties savas vēlmes noformulēt. “Tu arī gribēji to mantu… tu esi dusmīgs… bet tu nedrīksti sist māsai. Padomāsim kopā, kā vēl varētu palūgt, vai viņa ar tevi padalītos?”

Jums jāpabeidz e-pasts un nevarat pievērsties bērnam, kurš visādos veidos trinās apkārt un neļauj pabeigt domu? Uzjautājam: “Kas tev palīdzētu pagaidīt, kamēr es pabeidzu? Tu gribētu man blakus salikt kluču pili vai pazīmēt?”

Bērns baksta tēti, jo patiesībā grib, lai ar viņu kopā paspēlējas? Bērnam var pastāstīt, ka tētim to var pateikt! “Kā tu vēl varētu tētim uzparsīt, vai viņš nāks spēlēties?”

Bērns aizskrien ar šķērēm? Nevis “neskrien ar šķērēm!” bet “nes šķēres šādi un ej lēnām, lai nesadurtos”.  Ja atņem kādu rīcības veidu, tad ir jādod pretī  - kā tad drīkst?

 

Rīku došana nenozīmē, ka bērns tos sāks izmantot jau nākamajā reizē, taču ir daudz lielāka iespēja, ka šī reize pienāks ātrāk, nekā tad, ja bērns vienkārši tiek apsaukts vai pateikts, ka tā nedrīkst.

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.

Komentē