Ja es Tev saku: "Nedomā par ziloni!" vai Tu kaut uz mirkli iedomājies tieši par ziloni?
Mūsu prāts ir veidots tā, ka “ne” sākumā pat nedzird. Bērnu smadzenes vēl tikai attīstās, tāpēc teikumi ar “ne” (nelec, neskrien, nebļauj) ir kā daudzpakāpju process: sākumā sadzird to darbību, kuru nevajag darīt (ne-LEC), tad tikai sāk analizēt, ko no viņa vispār gribēja un tad vēl jāizlemj pašam, ko tieši tā vietā darīt. Tas ir ļoti sarežģīti.
Tāpēc, ja gribi, lai bērns nezīmē uz galda, saki, kas viņam IR JĀDARA: “Zīmē uz lapas!”
Man regulāri kāds atraksta pēc šāda veida atgādinājumiem: "Jā, bet kā lai to atceras tajā momentā? Automātiski sanāk izdarīt/pateikt/uzkliegt… un tikai tad atceros, kā vajadzēja.” Atcerieties, ka stresa brīdī smadzenes ir spējīgas tikai uz automātiskajām reakcijām, automātiskajām darbībām, tāpēc mums sevi ikdienā ir jātrenē tā, lai šāda tipa atbildes kļūtu par mūsu automātisko reakciju. Sākumā tas ir grūti! Smadzenēm ir jāveido jauni neironu savienojumi! Bet tas ir iespējams! Ir iespējams, ar sevi strādājot, panākt to, ka pat emocionālākā mirklī mēs rīkojamies iejūtīgāk, izvēlamies pareizākus vārdus - to var uztrenēt, ja šo uzvedības modeļus pielieto ikdienā.
Man pie šī ļoti gribas vēl pastāstīt par kontroldarbiem un eksāmeniem. Ziniet, kāds ir pamatojums tam, ka pirmie uzdevumi pārbaudījumos ir ļoti vienkārši? Tieši šī paša iemesla dēļ - satraukumā mēs varam veikt tikai automātiskās darbības, kas smadzenēs ir ļoti iesēdušās - pavisam vienkārši piemēri, vienkārši teikumi. Kamēr veic vienkāršos uzdevumus, ķermeniskās reakcijas nomierinās, smadzenes iziet no reaģēšanas stāvokļa un ir gatavas sarežģītākiem uzdevumiem - jau ar daudz lielāku mieru un ar “pieslēgtu” loģisko domāšanu.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
