Nepārmet bērnam, kurš jau tāpat jūtas slikti

Nepārmet bērnam, kurš jau tāpat jūtas slikti

Kad bērns  nokrīt, nesaki viņam:”Bet cik tev var teikt, ka jāskatās, kur skrien!” vai “Es taču tev teicu, ka nevar sēdēt uz dīvāna malas!” Kad saplīst vāze, nepārmet: “Ko tu vispār līdi pie tās vāzes?” Un, kad izlīst tēja, nesaki: “Nu, bet, protams! Tā kā bez rokām!”

Šis notikums pats par sevi jau tāpat ir kā sods, par kuru bērns jūtas slikti.

Lasīt tālāk
Atvainoties bērnam

Atvainoties bērnam

Vai jūs varat iztēloties, ka kāds ar jums kādreiz rupji runātu, sabļautu, bet pēc tam nekad par to neieminētos un vispār izliktos, ka tas nemaz nav noticis?
Lasīt tālāk
Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme

Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme

Vienu un to pašu teikumu bērnam mēs varam pateikt ļoti dažādi - maigā tonī, dusmīgi un aktīvi žestikulējot, sažmiegtiem zobiem vai rotaļīgi. Katru reizi tas iedos pilnīgi citu noskaņu komunikācijā.
Lasīt tālāk
Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?

Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?

Kas ir pirmais, kas nāk prātā, ja dzirdi: “Nelēkā pa gultu!”? Protams, acu priekšā redzam bērnu, kas lēkā pa gultu. Kā pateikt tā, lai bērns sadzird to, ko viņam cenšamies pateikt?
Dažkārt dzirdu vecākus sakām kaut ko, kas bērnam vispār nebūtu ienācis prātā, ja vecāks to nebūtu pateicis. Piemēram- “Dakteris tev neko sāpīgu nedarīs!” Pirms tam bērnam pat domas nebija, ka dakteris darīs sāpīgi. Tagad viņam IR šī doma. 

Lasīt tālāk
Vai tu saki “nē” bērna emocijām?

Vai tu saki “nē” bērna emocijām?

Ja man grūtā situācijā kāds pateiktu “tu vienkārši esi piekususi” vai “tas taču ir sīkums”, es vai nu uzsprāgtu, vai nu nedalītos savās emocijās ar šo cilvēku nemaz. Tieši tāpat, ja sakām “nē” bērna emocijām, tad viņš jūtas nesadzirdēts un nerespektēts.

Lasīt tālāk
Vilšanās un neveiksmes

Vilšanās un neveiksmes

Kad bērns mācās staigāt un neskaitāmas reizes krīt, bet nenogurstoši ceļas kājās un atkal un atkal mēģina, mēs šajā mirklī nesakām, ka “tas droši vien nav domāts tev, tev īsti neizdodas, mēģināsim labāk kaut ko citu”. Mēs ļaujam bērnam vingrināties, jo zinām, ka viņam izdodies. Kāpēc citās jomās mēs citreiz bērnu (un dažkārt arī sevi!!!) norakstām jau pie pirmajiem mēģinājumiem? Turklāt bērniem jāļauj piedzīvot šīs vilšanās, tas ir nozīmīgi viņu attīstībai.
Lasīt tālāk
Lielās emocijas

Lielās emocijas

Lielās emocijas- histērijas, krišana gar zemi, bļaušana- ir dabisks veids, kā bērns tiek galā ar emocionālo pārslodzi. Nav tā, ka šīs bļaušanas vai histērijas bērns rīko, lai manipulētu ar mums vai ieriebtu mums- tas ir kaut kas tāds, ko patiesībā viņi paši nespēj apzināti nokontrolēt. 
Lasīt tālāk
Divgadnieks

Divgadnieks

Divgadnieki ir viena no visnesaprastākajām cilvēku grupām. Vecāki meklē taktikas, kā tikt galā, sodīt vai nesodīt, kā iemācīt pareizi uzvesties... Bet patiesībā ar viņiem viss ir kārtībā un nav jāmeklē nekādi superrisinājumi “it kā” problēmām. 
Lasīt tālāk
Satraucoši notikumi

Satraucoši notikumi

Katra bērna dzīvē gadās notikumi, kas viņam ir ļoti satraucoši, un šādos brīžos mēs nedrīkstam bērnu pārorientēt ar tekstiem:”Paskaties, kāds kastanis,” vai “še, te būs konča,” jo bērns paliks neizpratnē par to, kas tagad notika un kapēc. Tās būs vienas vienīgas satraucošas emocijas, kas kādreiz var uzpeldēt augšā ar no mūsu skata punkta raugoties īpatnēju uzvedību, niķīgumu, bailēm.
Lasīt tālāk
Absorbējošais prāts un valoda

Absorbējošais prāts un valoda

Absorbējošais prāts ir unikāla bērna spēja, kas saglabājas līdz 6 gadu vecumam. Spēja, ar kuras palīdzību bērns mācās it visu, vienkārši esot savā vidē. Viņš uzsūc kā sūklītis visu, kas ir un kā notiek viņa apkārtnē.
Kāda tam nozīme valodas attīstībā?
Lasīt tālāk
Sarunas ar bērnu pēc skolas vai bērnudārza

Sarunas ar bērnu pēc skolas vai bērnudārza

Kā pārrunāt ar bērnu dienas gaitas, lai mēs no viņiem dzirdētu ko vairāk par "normāli" un "labi"? Iedrošinošo frāžu un atvērto jautājumu piemēri.
Lasīt tālāk