Malacis!

Malacis!

Vai bērns kļūst par malaci tad, kad sakārtojis savu istabu, un par lempi, kad apgāž sulas glāzi vai pagrūž brāli?

Nē, bērns ir vērtība pats par sevi, nevis viņa darbīgas nosaka to, vai viņš ir labs vai slikts.

Lasīt tālāk
Cik daudz negatīvisma nākas dzirdēt bērnam?

Cik daudz negatīvisma nākas dzirdēt bērnam?

70% no valodas, ko dzird bērns līdz 5 gadu vecumam savā virzienā, ir ar negatīvu nokrāsu. Negatīvā veidā formulētie teikumi un vārdi parasti ir pirmais, kas mums nāk prātā, jo tos mēs varam ātri pielietot - nav īpaši daudz jāpiedomā, lai pateiktu “Nelēkā pa gultu!”
Lasīt tālāk
Bērns man ir kā pielipis!

Bērns man ir kā pielipis!

Man pēdējā laikā jaunākais bērns ir burtiski ieķēries svārkos, rokās, kājās, raud, ja aizeju tālāk par metru… vai uz tualeti. Jums arī tā ir? Ieskatīsimies, kāpēc tā var būt un ko darīt. 
Lasīt tālāk
"Viņš mums vienkārši tāds kautrīgs."

"Viņš mums vienkārši tāds kautrīgs."

Ar tādu tekstu ir ļoti viegli bērnam uzlikt zīmogu- viņš jau mums tāds ir. Kāds introvertāks bērns aiz šīs zīmoga var sākt slēpties un pat var nemēģināt iejusties. Kā varam palīdzēt kādam introvertākam, jūtīgākam bērnam? 
Lasīt tālāk
Sāpīgi dzirdēt

Sāpīgi dzirdēt

Līdz kāzām sadzīs! Paraudi, paraudi - mazāk čurāsi! Tāpēc, ka beidzas ar "c"! Paņem acis rokās! Tāpēc, ka es tā teicu! Gribēt nav kaitīgi. Nekas jau nenotika! Izaugsi - sapratīsi. Kā zilonis trauku veikalā.
Lasīt tālāk
Nepārmet bērnam, kurš jau tāpat jūtas slikti

Nepārmet bērnam, kurš jau tāpat jūtas slikti

Kad bērns  nokrīt, nesaki viņam: "Bet cik tev var teikt, ka jāskatās, kur skrien!” vai “Es taču tev teicu, ka nevar sēdēt uz dīvāna malas!” Kad saplīst vāze, nepārmet: “Ko tu vispār līdi pie tās vāzes?” Un, kad izlīst tēja, nesaki: “Nu, bet, protams! Tā kā bez rokām!”

Šis notikums pats par sevi jau tāpat ir kā sods, par kuru bērns jūtas slikti.

Lasīt tālāk
Atvainoties bērnam

Atvainoties bērnam

Vai jūs varat iztēloties, ka kāds ar jums kādreiz rupji runātu, sabļautu, bet pēc tam nekad par to neieminētos un vispār izliktos, ka tas nemaz nav noticis?
Lasīt tālāk
Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme

Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme

Vienu un to pašu teikumu bērnam mēs varam pateikt ļoti dažādi - maigā tonī, dusmīgi un aktīvi žestikulējot, sažmiegtiem zobiem vai rotaļīgi. Katru reizi tas iedos pilnīgi citu noskaņu komunikācijā.
Lasīt tālāk
Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?

Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?

Kas ir pirmais, kas nāk prātā, ja dzirdi: “Nelēkā pa gultu!”? Protams, acu priekšā redzam bērnu, kas lēkā pa gultu. Kā pateikt tā, lai bērns sadzird to, ko viņam cenšamies pateikt?
Dažkārt dzirdu vecākus sakām kaut ko, kas bērnam vispār nebūtu ienācis prātā, ja vecāks to nebūtu pateicis. Piemēram- “Dakteris tev neko sāpīgu nedarīs!” Pirms tam bērnam pat domas nebija, ka dakteris darīs sāpīgi. Tagad viņam IR šī doma. 

Lasīt tālāk
Vai tu saki “nē” bērna emocijām?

Vai tu saki “nē” bērna emocijām?

Ja man grūtā situācijā kāds pateiktu “tu vienkārši esi piekususi” vai “tas taču ir sīkums”, es vai nu uzsprāgtu, vai nu nedalītos savās emocijās ar šo cilvēku nemaz. Tieši tāpat, ja sakām “nē” bērna emocijām, tad viņš jūtas nesadzirdēts un nerespektēts.

Lasīt tālāk
Vilšanās un neveiksmes

Vilšanās un neveiksmes

Kad bērns mācās staigāt un neskaitāmas reizes krīt, bet nenogurstoši ceļas kājās un atkal un atkal mēģina, mēs šajā mirklī nesakām, ka “tas droši vien nav domāts tev, tev īsti neizdodas, mēģināsim labāk kaut ko citu”. Mēs ļaujam bērnam vingrināties, jo zinām, ka viņam izdodies. Kāpēc citās jomās mēs citreiz bērnu (un dažkārt arī sevi!!!) norakstām jau pie pirmajiem mēģinājumiem? Turklāt bērniem jāļauj piedzīvot šīs vilšanās, tas ir nozīmīgi viņu attīstībai.
Lasīt tālāk
Lielās emocijas

Lielās emocijas

Lielās emocijas- histērijas, krišana gar zemi, bļaušana- ir dabisks veids, kā bērns tiek galā ar emocionālo pārslodzi. Nav tā, ka šīs bļaušanas vai histērijas bērns rīko, lai manipulētu ar mums vai ieriebtu mums- tas ir kaut kas tāds, ko patiesībā viņi paši nespēj apzināti nokontrolēt. 
Lasīt tālāk
16 rezultāti