Vai tev ir kādreiz gadījies dzirdēt šos vārdus no sava bērna?
Lasīt tālāk
Iedrošinājums nebaidīties lietot plašu vārdu krājumu.
Lasīt tālāk
Nebiedē bērnu ar bubuli, zobgrauzi, dusmīgo policistu vai ārstu ar lielo šprici.
Lasīt tālāk
"Viss kārtībā! Nekas nenotika! Te nav, par ko raudāt!"
Lasīt tālāk
Vainas sajūta daudz spēcīgāka ir cilvēkos, kuri bērnībā paši tikuši kaunināti, vainoti par kaut ko. Tātad šobrīd, audzinot veselīgāku paaudzi (cerams!), ir lietas, ar kurām mums būtu jāuzmanās, kad komunicējam ar saviem bērniem, lai nenodotu tālāk šo pieredzi.
Lasīt tālāk
Pats svarīgākais moments, ko nevajadzētu pazaudēt starp visiem audzināšanas ieteikumiem, ir attiecības ar savu bērnu. Ieraudzīt tieši to bērnu, tieši ar tām īpašībām, ar to iekšējo pasauli, kāda viņam ir.
Lasīt tālāk
Bērns domās nevis par to, ko ir izdarījis nepareizi un kā varētu nākamreiz laboties, bet gan, cik nepatīkama ir šī situācija, visa nepatika pagriezīsies pret pieaugušo.
Lasīt tālāk
Ja pieaugušajiem ir bijušas domstarpības, un viņi sastrīdas, tad parasti viņi viens otram atvainojas, izrunā, cenšas nogludināt situāciju. Savukārt, vecāki attiecībās ar bērniem bieži vien neuzskata par vajadzīgu atvainoties.
Lasīt tālāk
Notikums jau pats par sevi var būt kā sods bērnam, nesodi dubultā, sakot "Nu tā kā bez rokām!" vai "Vajadzēja skatīties, kur kāju likt."
Lasīt tālāk
Ja vien nav tā, ka tiešām esat elastīgi un varat piedāvāt arī neiet uz bērnudārzu, tad neiesaku uzdot bērnam šāda tipa jautājumus. Tas rada iespaidu, ka pastāv izvēle.
Lasīt tālāk
Bērni redz visu, dzird visu un kopē mūs... jeb kur rodas mobings, bosings un bulings.
Lasīt tālāk