Vai mēs esam ļauni, ja smejamies par kādu, kas paklūp, par to, ka kāds sasitas? Vai bērns ir riebīgs, ja viņam Toma un Džerija sērijā nāk smiekli par to, ka kaķim iesit ar āmuru pa galvu? Tas taču ir sāpīgi… Un vai bērni, smejoties par jūsu aizrādījumu, vēlas jūs nokaitināt?
🔸Mēs nesmejamies par sāpēm, ko izjūt cits cilvēks, bet gan par pašu situāciju un notikumiem, kas pie šīs situācijas noveda.
🔸Arī bērni, par citiem smejoties, saprot, ka otram sāp, taču pats kritiena, paslīdēšanas vai cits neveikls manevrs pats par sevi ir smieklīgs - par to arī smejas.
🔸Mēs smejamies arī tāpēc, ka tas ir veids kā izlādēt emocijas, kas sakrājušās - ne tikai labās. Visādas. Smiekli un asaras ir rezultāts dažādām ķīmiskām un hormonālām reakcijām ķermenī emociju pārpilnības brīžos.
🔸Daudzi smejas arī izbīļa dēļ, esot kādam notikumam liecinieki. (Es reiz līdz asarām smējos brīdī, kad izglābos no avārijas.)
🔸Arī tad, ja bērnībā nav ļauts raudāt, tikušas apspiestas emocijas, tad veids, kā cilvēks iemācās tās izlādēt, ir tieši caur smiekliem, jo smiekli ir sociāli pieņemamāki.
Bet par bērniem - mums jāatcerās, ka ne vienmēr sejas izteiksme atbilst viņa iekšējām sajūtām. Tā ir kā organisma atbildes reakcija stresa mirklī - smaids. Pat ja ārēji tas neizskatās kā stresa smaids, tas tomēr nav laimīgs, apmierināts, mierīgs smaids, kas nāk līdzi ar lielu siltumu. Tas ir līdzīgi kā smiekli, kad bērns tiek kutināts vai mests gaisā - tie ir stresa smiekli. Protams, brīžos, kad bērns ir kādam iesitis, mēs bērnam aizrādām, bet viņš par to smejas vai smaida, var mūs sadusmot, bet jāatcerās, ka šie smiekli un smaids nav jāuztver personīgi. Tas ir tāds smaids, ko ātri nomaina vainas sajūta un kauns, tie ir smiekli, ko bērns nespēj nokontrolēt - tā ir daļa no stresa atbildes reakcijas. Arī tad, kad bērns it kā izmēģina, kā tas ir - pasmieties šādā situācijā, tas tomēr ir impuslīvi. Viņi atkal un atkal gaida mūsu nepārprotamo autoritāti, mieru, mūsu atbildi - bērni visu laiku skenē mūsu reakciju uz savu rīcību. Un galvenā atbilde, kas mums ar savu ķermeni un reakciju būtu jāpauž ir “tu esi drošībā, es tevi saprotu un es pati esmu mierīga/-s”.
Pie šī ieraksta manā Instagram kontā brīnišķīgu komentāru uzrakstīja arī psiholoģe Evita Štāla, atļaušos to ielikt arī šeit:
“Smiešanās situācijās, kas nav smieklīgas, bieži ir baiļu reakcija. Bērnam lasa morāli, un skolotājs redz savādu smaidiņu bērna sejā un tulko to kā necieņu. Bet tās visdrīzāk ir bailes, un smīns/smaids ir aizsargreakcija. Tāpēc tik būtiski skatīties plašāk un skatīties caur empātiju. Un bieži vien tas, ka redzam bērna izteiksmē necieņu ir atkal mūsu pašu baiļu no pazeminājuma tulkojums.”
Vēl viena lieta, kas cilvēkos izraisīja interesi bija šis teikums: “Tas ir līdzīgi kā smiekli, kad bērns tiek kutināts vai mests gaisā - tie ir stresa smiekli.”
Tāpēc uzrakstīju savu skaidrojumu arī par kutināšanu. Bērniem viss ķermenis vēl ir daudz jūtīgāks, kutināšanu jūt ļoti izteikti, smiekus izraisa ķermeniska reakcija uz kutināšanu, tie nav prieka pilni, patiesi smiekli, ar kuriem arī kādas sakrātās emocijas varētu izlādēt. Pieaugušais arī ir tas, kas kontrolē šajā situācijā, cik ilgi bērns smiesies- bērns var nespēt pateikt pats, ka vairs nevēlas. Tas nekad arī nav veids, ko iesaka, lai atbrīvotos no sakrātajām emocijām, neskatoties uz to, ka caur smiekliem taču atbrīvojamies, šis nav tas gadījums. Dažreiz gan bērni paši palūdz, lai pakutina- tas ir savādāk, bet jāuzmanas un jāļauj bērnam būt tam, kas vada. Bet arī, ja kā pieaugušie atskatāmies uz bērnības pieredzi- vai tas bezpalīdzīgais stāvoklis, kas bija, kad mūs kāds kutināja, ir tas, ko atceramies ar siltumu un prieku?
Arī mešana gaisā bērnam ir nevēlama (un līdz gadam pat bīstama- kratītā bērna sindroms, kakla skriemeļu traumas, jo galva vēl ir daudz smagāka... vispār bērniem līdz gadiem pieciem tā galva ir gana liela un smaga). Bērniem tie ir karuseļi lielā augstumā. Var mierīgi palidināt kā lidmašīnu, ja patīk šāda tipa rotaļas, bet jābūt uzmanīgiem.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
