Kāpēc mēs smejamies par otra sāpēm un kāpēc bērni smaida brīdī, kad mēs tiem aizrādām?
Vai mēs esam ļauni, ja smejamies par kādu, kas paklūp, par to, ka kāds sasitas? Vai bērns ir riebīgs, ja viņam Toma un Džerija sērijā nāk smiekli par to, ka kaķim iesit ar āmuru pa galvu? Tas taču ir sāpīgi… Un vai bērni, smejoties par jūsu aizrādījumu, vēlas jūs nokaitināt?