Lūdzu neslēp no bērna to, ka arī tu nogursti.
Ir ārkārtīgi svarīgi parādīt bērnam, ka vecāki nav visu laiku visu varošas, smaidīgas mašīnas, kas vienmēr visu spēj un ir ideāli. Tas uzliek milzu slogu viņiem pašiem - kad viņi būs izauguši, modelis, ko būsim tādā veidā iedevuši, ir tāds, ka “tu nedrīksti nevarēt”. Taču visiem pienāk brīdis, kad esam noguruši un kaut ko nevaram. Svarīgi tādā brīdī saprast, ka šis nevarēšanas brīdis nenosaka to, kāds cilvēks mēs esam - tu neesi slikts, ja šobrīd nevari, tu neesi slikts, ja esi noguris.
Tā vietā, rādi bērnam, ka arī mamma un tētis var būt piekusuši un ka ir veidi, kā ar to tikt galā. Tas, kā tu tagad parādi, kā ar to tiec galā, būs arī bērna instrumenti nākotnē. Parādi, ka tev palīdz pastaiga, duša, miegs, meditācija, vingrošana, grāmata, kafijas vai tējas tase, mūzika, samīļošanās, sazvanīšanās ar mīļu cilvēku, komēdijas noskatīšanās, palīdzības piesaistīšana bērnu pieskatīšanā vai mājas uzkopšanā un arī kāda ātrā pusfabrikāta pagatavošana vai ēdiena pasūtīšana uz mājām, kad nav spēka stāvēt pie plīts. Taisnais ceļš uz izdegšanu ir rādīt, ka vienmēr visu varam. Ne tikai pašiem, bet arī bērniem tas ir taisnais ceļš uz izdegšanu, jo viņi visticamāk pārņems šo modeli.
Vai esi kādreiz raudājis bērna klātbūtnē? Vai nav aizkustinoši redzēt, ka bērns izmanto visus tos pašus mierināšanas rīkus, ko paši esam izmantojuši, esot blakus bērnam viņa spēcīgajās emocijās?
P.S. Ieraksts tapis šīs vēstules kontekstā, ko man Instagram kontā atsūtīja kāda sieviete. Mēs visi drīkstam nogurt, pasūdzēties par atpūtas trūkumu, neatkarīgi no bērnu skaita vai bērnu neesamības. Arī students, kas ir izvēlējies (pats izvēlējies!) studiju virzienu, drīkst pasūdzēties, ka ir grūti. Un arī ārsts drīkst pateikt, ka ir noguris no naktsdežūrām un zemas algas, neatkarīgi no tā, ka tā ir bijusi viņa paša izvēle.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
