Iejaukšanās bērna darbā bez pajautāšanas, vai to drīkst darīt, ir necieņa pret bērnu. Tas dod bērniem sajūtu, ka viņi nespēj tikt galā paši vai ka viņiem nekad nesanāks tik labi kā vecākiem. Mēdz būt arī ļoti vētraini protests uz šādu iejaukšanos, kurās bērni pilnīgi uzsprāgst!
Es praktizēju to, ka nekad nedaru neko bērna darbā un bērna lapā. Ja, piemēram, tas ir aplicēšanas darbs, kur tiešām gribētos sākumā bērnam parādīt kaut ko priekšā, tad vērts sagatavot tādu pašu darbu arī sev. Tad var darīt paralēli, rādīt, un, ja bērns vēlas, tad viņš var ņemt piemēru un darīt līdzīgi. Ja tas ir skolēns, kuram gribētos palabot kādu burtu, tad paņemu savu lapu un parādu uz savas lapas. Skolēniem der arī kāds pamatojums izteiksts mierīgā tonī, kāpēc tieši tā ir labāk - viņi labprātāk pieņems pamatotus skaidrojumus, nevis brutālu iejaukšanos darbā vai piekasīšanos.
Ja bērns lūdz, lai uzzīmē kaut ko viņa darbā, tad tieši tāpat sākumā var parādīt kādu bildi, no kuras pārzīmēt vai parādīt tehniku, kurā pielīmējam lapu pie loga un pārvelkam. Vēl viens variants ir ņemt blakus savu lapu un stāstīt: “Parādīšu Tev, kā es zīmēju puķi, un tad tu vari mēģināt līdzīgi... bet, zini, galvenais, lai tu pati saproti, ka tā ir puķe... tās var būt tik dažādas.”
Nevajag būt arī absolūti nelokāmiem - kādreiz jau var arī kaut ko palīdzēt iezīmēt, ja bērns lūdz, taču svarīgi, lai tā nav vienmēr un lai tā nekļūst par situāciju, kad bērns vairs netic savām spējām. Netic, ka varētu sanākt tik labi kā mammai/tētim.
Būt iedrošinošiem, uzdot uzvedinošus jautājumus, priecāties kopā par mazajiem soļiem, dot idejas, kā kaut ko varētu darīt, parādīt, bet nelīst iekšā! Tas pat attiecas arī uz tiem pašiem graudiem vai smiltīm bļodā - bērniem ļoti nepatīk, ja vecāki ielien ar savām rokām. Tāpēc vienmēr atgādinu - ieberiet SEV tos graudus vai kinētiskās smiltis un izspēlējieties sākumā arī paši.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
