Jebko, ko sakām bērniem, mēs varam pateikt ļoti dažādos veidos:
🔸Varam teikt ļoti siltā tonī, mierīgā, relaksētā balsī:”Gulies savā gultā!”
🔸Mēs varam ar plašiem žestiem, lielām acīm dusmīgi un skaļi teikt:”Gulies savā gultā!”
🔸Mēs varam sakostiem zobiem, piežmiegtām acīm, saspringti teikt:”Gulies savā gultā!”
🔸Un tikpat labi mēs varam paākstīties un ķēmīgā balsī pateikt: “Gulies savā gultā!”
Teksts ir identisks, taču IR nozīme, KĀ tas ticis pateikts. Noskaņa katrā situācijā būs pilnīgi atšķirīga
Es ļoti bieži izmantoju frāzi:”Ja tagad ātri salasīsiet mantas, tad mums vēl paliks laiks izlasīt arī pasaku!” Taču šo pašu vēsti var nodot ar dusmīgo: “Ja mantas tūlīt nebūs salasītas, tad nekādas pasakas šodien nebūs!” Doma ir tā pati.
Veidam, kā nokomunicējam savu vēsti, ir milzīga nozīme.
Es diemžēl zinu gadījumus, kad esmu gribējusi labu un devusi labvēlīgus padomus, taču mans bērnu respektējošais vēstījums ir ticis pārprasts un pagriezts pilnīgi kaut kā pat pretēji. Tāpēc ļoti gribu, lai vecāki saprot, ka ir svarīgi ne tikai tas, ko mēs sakām vai darām, bet arī KĀDĀ veidā.
Es saprotu, ka citreiz mums kā vecākiem šķiet, nu, cik var dancot apkārt bērnam un gribētos, lai viņi izdara tūlīt un tagad, un ir kaitinoši lūgt kaut ko jau 10. reizi. It īpaši grūtas ir tranzītsituācijas, kad bērnam ir jāiesēžas autobeņķī, ratos, jāsaģērbjas, jāiet tīrīt zobi utt., tie ir brīži, kad ir vislielākā iespējamība, ka emocijas plūdīs pāri malām, jo ļoti bieži vecāku mērķis un bērna mērķis absolūti nesakrīt. Bērns ir aizrāvies ar kaut ko, pēta, spēlējas, bet mums vajag, lai viņš sēžās autokrēslā! Viņam mūsu mērķis nav skaidrs. Iejūtieties un pamaniet to. Šādos brīžos tieši tas, KĀ mēs nokomunicējam mūsu vēlmi ir ļoti svarīgi. Citreiz tā tiešām var būt tāda pajokošanās un paākstīšanās, lai arī, cik muļķīgi vai nelietderīgi mums tas šķistu! Un, lai arī mums negribās tam tērēt savu enerģiju, beigu galā izrādās, ka tieši stingrība, dusmīga atkārtošana, draudēšana vai bērna bakstīšana mūs iztukšo vairāk un aizņem vairāk laika, nekā laipnība, miers un kāda paķēmošanās šad un tad ar bērnu, lai viņam šī tranzītsituācija noris viegli, smieklīgi un varbūt ar kādu joku.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
