Bērns nav maza izmēra pieaugušais

Ir sajūta, ka esam ļoti saraduši ar jaunajiem apstākļiem (#Covid-19), viss ir daudz maz iegājies ritmā, taču biežu jūtu, ka divi skolēni mūsu mājās vēl aizvien ik pa laikam dreifē prom no mācībām, un atgādināt par izdarāmajiem darbiem dažkārt nākas visas dienas garumā. Citreiz nāk prātā domā - nu, kā var nesaprast, ka tas ir pusstundas darbs, ja piesēžas un izdara, nevis pa vidu vēl dara 10 blakuslietas.

🔸Tāpēc atgādinu sev, ka lai arī, cik apķērīgi mums liekas mūsu bērni, viņi nav un nevar būt vienā attīstības līmenī ar pieaugušajiem! Bērni paši un viņu smadzenes ir kā nepabeigta konstrukcija, viņi vēl attīstās. Viņu koncentrēšanās spējas, pašdisciplīnas spējas noteikti ir zemākas nekā pieaugušajiem. Viņu sociālās prasmes ir savādākas un tās vēl ir attīstībā, viņi vēl nav tik apķērīgi un nespēj saskatīt tās likumsakarības, ko esam iemācījušies saskatīt mēs gadu desmitos!

🔸Būsim iejūtīgi un runāsim mierīgi arī tad, ja tā ir 10. reize, kad atgādinām kaut ko. Paskatieties no bērnu perspektīvas - vēl nesen visas mācības notika skolā, kur bija paredzamība, kas patiesībā cilvēkiem kopumā patīk, jo ļauj justies drošiem. Tur bija autonomija un individualitāte. Tagad mēs visi, visu laiku esam kopā un klāt. Kontrolējam, kā un cik mācās, ko mācās, kā sēž, kā raksta, kā urbina degunu vai šūpo kājas...

🔸Ne tikai pieaugušajiem ir grūti šajā situācijā. Tāpēc vēl jo vairāk jāatcerās, ka no bērniem nav jāgaida pieauguša cilvēka uzvedība un atbildības līmenis.

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā. Un tagad arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.

Komentē