Sajūta, ka kaut kas ir tikai mans, ir ļoti būtiska. Turklāt to, ka kaut kas pieder tikai vienam bērnam, ir būtiski respektēt visiem - gan brāļiem un māsām, kuri mācās saprast, ka ar kaut ko otrs var arī nepadalīties, gan vecākiem, kas respektē bērna teritoriju (kaut vai kastītes izmērā) un nejaucas tajā.
Lasīt tālāk
Vai tu esi kādreiz savam bērnam pienācis no aizmugures un noslaucījis ar salveti degunu, viņu iepriekš par to nepabrīdinot?
Lasīt tālāk
Bērni redz visu, dzird visu un kopē mūs... jeb kur rodas mobings, bosings un bulings.
Lasīt tālāk
Šis ir viens no komentāriem, kas mani kaitina visvairāk (uzreiz aiz “jūs kaut kā pārāk emocionāli to uztverat” vai “PMS?”).
Lasīt tālāk
Vai ar mūsu pārliecību vien pietiks, lai nebūtu histēriju? Vai tad, ja darīsim visu “pēc grāmatas” mums būs ideāli paklausīgie bērni? Vai ir kādas frāzes, kas kā brīnumlīdzeklis iedarbosies uz visiem bērniem un viņi aizskries smuki spēlēties?
Lasīt tālāk
Bērnam ir grūti atslābināties un patiesi iegrimt spēlēs vai kādās citās darbībās, ja visu laiku jāuzmana, lai vecāki kaut kur nepazūd. Tāpēc ir ļoti svarīgi informēt bērnus, ja dodamies prom.
Lasīt tālāk
Bērnam ir jāmāca robežas, ir jāmāca par sabiedrībā pieņemtajām normām, jāmāca tiekties uz patstāvību, kā savaldīt sevi, kā glīti rakstīt un raiti rēķināt, bet pats svarīgākais moments, ko nevajadzētu pazaudēt starp visiem audzināšanas ieteikumiem, ir attiecības ar savu bērnu.
Lasīt tālāk
Līdz kāzām sadzīs! Paraudi, paraudi - mazāk čurāsi! Tāpēc, ka beidzas ar "c"! Paņem acis rokās! Tāpēc, ka es tā teicu! Gribēt nav kaitīgi. Nekas jau nenotika! Izaugsi - sapratīsi. Kā zilonis trauku veikalā.
Lasīt tālāk
Vai jūs varat iztēloties, ka kāds ar jums kādreiz rupji runātu, sabļautu, bet pēc tam nekad par to neieminētos un vispār izliktos, ka tas nemaz nav noticis?
Lasīt tālāk
Iejaukšanās bērna darbā bez pajautāšanas, vai to drīkst darīt, ir necieņa pret bērnu. Tas dod bērniem sajūtu, ka viņi nespēj tikt galā paši vai ka viņiem nekad nesanāks tik labi kā vecākiem.
Lasīt tālāk
