Ir bērni, kas šo jautājumu skaļi neuzdod, bet ir tādi, kas konfrontē tiešā veidā: “Kuru no mums tu mīli visvairāk? Bet, ja tev būtu jāizvēlas tikai viens?”
Šo jautājumu atceros gan no savas bērnības, gan šobrīd ikdienā dzirdu pati no saviem bērniem. Manas mammas atbilde: “Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp vienādi,” mani īsti neapmierināja. Atceros, ka man toreiz kaut kā īpaši patika savs mazais pirkstiņš un likās, ka, ja tam kodīs, tad man viņu būtu visvairāk žēl. Tātad, pat pirksti nešķita līdzvērtīgi!
Pateikt, ka mīl visus vienādi, nozīmē pateikt, ka mīl mazāk nekā patiesībā. Mēs visi vēlamies būt īpaši. Es mīlu gan savu tēvu, gan savu vīru, abus stirpi, taču, ja man jautātu, vai abus mīlu vienādi, es nevarētu atbildēt apstiprinoši. Ar katru attiecības atšķiras, līdz ar to, katru mīlu savā īpašā veidā.
Tāpat arī ar bērniem, kuri uzdod šo jautājumu: “Es mīlu jūs visus vienādi stipri, bet katru savā īpašā veidā, jo jūs taču arī patiesi esat tik atšķirīgi, tik īpaši!”
"Labi. Bet, ja būtu milzu ugunsgrēks un tev būtu jāizvēlas tikai viens no mums, kuru glābt, un tu nevari teikt, ka visus vai ne vienu! Kuru tu izglābtu?" - "Ak, šausmas... Tā būtu visbriesmīgākā situācija manā mūžā un es nekad tādu negribētu piedzīvot. Ko es darītu, ja man vairs nebūtu šis superīgais dēls vai brīnišķīgā meita? Visā pasaulē nav otra tāda cilvēka kā tu vai tu! "
Parasti šis jautājums ir vēlme vienkārši dzirdēt apstipirnājumu, ka viņu bezgala mīl un ir īpašs, nevis reālu atbildi ar konkrētu vārdu. Ko patiesībā nozīmētu vārdi "tu man esi vismīļākais bērns no visiem mūsu ģimenes bērniem"? Jā, no vienas puses izceltu kā pārāku par citiem, bet tai pat laikā tas iedotu apdraudējumu - no šī podesta var arī nokrist un tur var nokļūt cits bērns. Tas veicinātu sāncensību vai bailes par to, ka es varu būt nākamais, ko nemīlēs visstirpāk. Šie vārdi var skanēt kā meli un bērns mazāk uzticēsies vecāku teiktajam. Var šķist, ka man to pasaka tikai, lai es pārstātu uzdot šo jautājumu. Tātad - tas nav par to, lai nosauc tieši manu vārdu. Tas ir par to, lai man dod apstiprinājumu, ka esmu svarīgs.
Kopīgās galda sarunās cenšos nelikt katru kādā lomā (“tevi mīlu, jo tu esi viskārtīgākais, draudzīgākais” u.tml., jo tas var negatīvi ietekmēt pārējos bērnus. Vairāk par lomām šajā rakstā.), bet atsevišķā laikā, kad esam viens pret viens ar kādu bērnu, droši ļaujos arī plašākam izklāstam, ar ko tad konkrētais bērns man ir tik īpašs. Bērni ik pa laikam nākamajos šādos vienatnes brīžos atkal vēlas dzirdēt apstiprinošos vārdus: “Mammu, pastāsti man vēlreiz, ar ko es esmu īpaša un kas tev manī patīk!” Ja pašiem šie vārdi nenāk viegli un dabiski, tad pamēģiniet iztēloties, ka jums kādam, kas pilnīgi neko nezina par jūsu bērnu, būtu jāapraksta, kāds viņš ir. Parasti sanāk sirsnīgs apraksts.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
