Mūsu vecākajiem bērniem ir privilēģijas gulētiešanas laika ziņā (un patiesībā arī citās jomās). Viņi iet gulēt vienu stundu vēlāk nekā trīs jaunākie. Šī viena stunda ir ne tikai viņu klusais laiks, kad mazie netraucē, bet arī mūsu sarunu laiks pirms gulētiešanas. Es priecājos, ka viņi labprāt saka: “Samīļojamies!” - tā mēs saucam šo sarunu laiku, kad abi dēli pa vienam (otrs pa to laiku nenoklausās, ir savā istabā) apsēžas dīvānā starp mani un vīru un mēs gan apskaujamies, gan parunājam par viņu dienas gaitām. Sarunas nav garas, taču tās ir katru dienu. Īsas, regulāras sarunas, kas jau ir iegājušās kā ieradums, ir labāks variants par garām, taču retām sarunām. Turklāt, šādā gadījumā sarunas ar vecākiem nešķiet nogurdinošas un neasociējas ar moralizēšanu, kā varētu gadīties, ja sarunas notiktu tikai tad, kad kaut kas ir atgadījies.
Attēlā padalos ar dažiem jautājumu formulējumiem, ko izmantojam, lai sarunas izvērstos plašāk par “jā, labi, normāli”. Svarīgi ir dot laiku padomāt, atbildēt un negāzties virsū ar vairākiem jautājumiem pēc kārtas kā nopratināšanā. Kā arī noklausīties atbildi, nevis domāt atbildes laikā, kas būs nākamais, ko pajautāšu… Jāuzmanās ar “kāpēc?”, jo tas var iedot sajūtu, ka jātaisnojas. Labāk “Kā tas gadījās?” un “Kā tas notika?”
Ja ir plānota kāda grūtāka saruna, tad pusaudžiem var būt vieglāk runāt kustībā, piemēram, pastaigas laikā vai rosoties kopā kādos saimnieciskajos darbos, nevis sēžot nopietni viens otram pretī un liekot skatīties acīs.
P.S. Dažkārt esmu pa dienu arī saglabājusi kādus video vai ierakstus, ko esmu redzējusi un nodomājusi, ka kādam no dēliem tas varētu interesēt vai likties smieklīgs - vakars ir tas brīdis, kad es tos viņiem parādu. Parasti tie ir atšķirīgi katram no dēliem, jo katram ir atšķirīgas intereses, piemēram, vienam varu rādīt visus smieklīgos kaķu video, bet otrs kopā ar mani paķiķina par valodas nianšu jokiem (mēs abi ar viņu esam "language nerds"☺️ ). Arī tas ir veids, kā parādīt bērniem, ka es par viņiem pa dienu esmu domājusi, ka man patīk kopā pasmieties, padalīties - veidot attiecības. Es ticu, ka šādas īsas, ikvakara sarunas stiprina attiecības un iedrošina bērnus nebaidīties vērsties pie vecākiem arī ne tik patīkamos un ērtos jautājumos.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
