Īss ievads par mākslu Montesori pedagoģijā
Cilvēki mēdz teikt, ka Montesori pedagoģijā vispār nav radošuma, ka viss ir ielikts pārāk stingros rāmjos. Taču jāatceras, ka patiesi radošs tu vari būt tikai tad, kad esi iepazinis tehnikas, materiālus, atšķir nianses, esi redzējis gana daudz dažādu iespēju, līdzekļu u.t.t. Ja tagad jums teiktu – ņemiet lapu un zīmējiet, ko gribat, darbi diezvai būtu ļoti radoši. Tiem, kas ir gājuši mākslas skolās, sākumā ir nācies mācīties zīmēt ģipša formas, mācīties ēnot, konstruēt, izmēģināt dažādas krāsas un tehnikas - un tikai tad brīvais lidojums ir patiešām brīvs, ir daudz vairāk ideju, ko un kā darīt. Kad brīvi pārvaldi dažādas tehnikas, savu roku un esi pietiekami daudz iedvesmojies, tad radošas izpausmes nāk vieglāk.
Līdzīgi arī Montesori pedagoģijā – jo gatavāka būs roka, jo redzošākas acis un jūtīgāka uztvere, jo radošāki darbi izdosies. Lai bērns spētu “dot ārā” radošumu, šis radošums sākumā ir jāpiepilda. Lai arī Montesori pedagoģijā bieži vien šķiet, ka lielākais uzsvars ir uz matemātiku, ģeometriju, gramatiku, bieži vien cilvēki, kas ir absolvējuši Montesori bērnudārzus un skolas, izvēlas ļoti radošas profesijas.
Sensorā sagatavošana un rokas attīstīšana Montesori pedagoģijā pat tiek salīdzināta ar alfabētu. Bērnam tiek iedots alfabēts, lai viņš var rakstīt, un tāpat - dvēseles, rokas un maņu attīstīšana, lai spētu zīmēt. Bērnu pirmie ķēpājumi un švīkas netiek analizēti, tāpat kā neanalizē nemākulīgus mēģinājumus uzvilkt pirmos burtus. Bērna darbos netiek analizēta krāsas izvēle un netiek mēģināts tam piešķirt kādu īpašu nozīmi. Tas, ka darbs beigās ir melns vai brūns, nenozīmē, ka bērns ir depresīvs. Tikpat labi tas, var nozīmēt, ka bērns ir vienkārši jaucis visas krāsas pēc kārtas vai gleznojis tumšu nakti.
“Acs, kas redz, roka, kas klausa, dvēsele, kas jūt,” tā Dr. M. Montesori ir teikusi par to, kas vajadzīgs bērnam, lai bērns varētu zīmēt. Tāpēc sagatavošanās mākslai viņas vārdiem ir “pati dzīve”.
Montesori pedagoģijā bērniem nemāca zīmēt koku, sauli, puķi, mākoņus. Kura ir pareizā puķe? Tā ar aplīti vidū un apkārt vienādi izkārtotas ziedlapiņas? Kurš ir pareizais mākonis? Gubu, ar vienāda izmēra lociņiem visriņķī? Ir milzīga puķu, koku, mākoņu dažādība! Tāpēc bērnus ir jārosina skatīties dabā, zīmēt no dabas. Ļoti svarīgi ir pētīt dabu, ziedus, kukaiņus, zarus un zīmēt tos. Šī vērošana ļoti palīdz mākslinieciskajai fantāzijai. Var iet uz Dabas muzeju un zīmēt dzīvniekus, pētīt botāniķu augu studijas un ieviest pašiem savu blociņu ar augu studijām (uzzīmēts zieds, lapas, saknes…atrasts nosaukums).
Ir tiešām daudz veidu un materiālu, kas Montesori pedagoģijā netieši sagatavo zīmēšanai, krāsu izjūtas attīstīšanai, rokas attīstīšanai, kompozīcijas izjūtai, taču šoreiz vēlos padalīties ar ieskatu augļu un ziedu pētīšanā, kas noteikti iederas arī kompetenču pieejā skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs.
Ziedu pētīšana
Lai gan lielais puķu ziedēšanas laiks ir jau garām, tomēr vēlos dalīties ar šo aktivitāti. Ja mums nav pieejami, pļavas ziedi, tad bērni parasti sagaida brīdi, kad ziedi vāzēs ir jau gandrīz noziedējuši, un tad ķeras pie to pētīšanas. Šoreiz gan šim ierakstam, nopirku arī svaigus ziedus. Pirmajām pētīšanas reizēm labāk izvēlēties tādus, kur zieda daļas ir labi saskatāmas (tulpes, lillijas, alstromērijas), citās reizēs - pat labi, ja ir kaut kas savādāk, piemēram, ir vai nav kauslapas, tās ir saaugušas, ir divu dažādu veidu vainaglapas, daudzas auglenīcas, lai bērni redz lielo dažādību.
Pirms sākt jebko griezt un dalīt, vienmēr ir svarīgi uzzīmēt, kā objekts izskatījās sākumā. Arī šoreiz - uz baltas lapas uzzīmē ziedu.
To var izgriezt un pielīmēt pie pamatnes, uz kuras līmēs pārējās zieda daļas. Pamatni parasti izvēlamies kādā kontrastējošā krāsā, bet tas nav tik būtiski. Tumšās krāsas mēdz būt labs intereses moments bērniem un tas palielina veicamā darba pievilcību.
Pēc tam, strādājot ar zieda uzbūves puzli, atceramies, visas zieda sastāvdaļas. (Puzles pieejamas, piemēram: Nienhuis.com, Absorbentminds.co.uk, Maras.lv, Smartandplay.com, materiālu koppasūtījumi no dažādiem ražotājiem - katramsaviputni.lv).
Ja šādas puzles nav, varat izmantot arī, piemēram, šādas kartītes, kuras pieejamas bloga veikala sadaļā.
Tad ir bērnu mīļākā daļa - visu sagriezt, sadalīt, saškirot par daļām.
Tālāk līmējam pie pamatnes vienkārši ar caurspīdīgo skoču. Starp citu, mums ir arī vairākus gadus veci darbi saglabājušies - ja vien nav iemesti kaut kur kaudzē žūšanas procesā (sapelēs), tad tiem nekas slikts nenotiek. Drusku sažūst, saraujas, bet vēl aizvien var gana labi visu saprast.
Ja bērns jau raksta pats - pierakstām nosaukumus klāt: vainaglapas, kauslapas, kāts, lapas, putekšņlapas (putekšnīca, putekšņlapas kāts), auglenīca (irbulis, drīksna, sēklotne).
Tas, cik ļoti “iet dziļumā” atkarīgs no paša bērna vēlmes. Mazākie vēl auglenīcu var nedalīt daļās, bet lielākiem jau tas varētu būt interesanti. Tāpat arī var griezt pušu sēklotni un pētīt ar lupu sēklaizmetņus. Var ņemt talkā arī mikroskopu, ja tāds ir pieejams. Lai bērni zīmē, visu, ko mikroskopā redz. Viņi to dara daudz rūpīgāk, nekā spējam iztēloties.
Vēl lielāki bērni var pētīt dzimtas un ziedu formulas, piemēram, uz vienas lapas salīdzinot vairākus vienas dzimtas ziedus.
Darba lapas jauno jēdzienu nostiprināšanai pieejamas bloga veikala sadaļā (Digitāls materiāls satur 20 darba lapas zieda daļu jēdzienu nostiprināšanai. Darba lapas ir veidotas diviem līmeņiem - ar pamatjēdzieniem un paplašinātais variants, kur ir iekļauti detalizētāki zieda daļu nosaukumi.):
Augļu preparēšana
Tāpat kā ziedu gadījumā - vienmēr, pirms kaut ko darīt ar objektu, uzzīmējam, kā tas izskatījās sākumā. Tad pierakstām klāt visu, ko redzam: miza, kātiņš, sēklas (piemēram,zemenei tās ir ārpusē) un varbūt arī sakaltušais zieds. Kas ir sakaltušais zieds? Kad zieda uzdevums piesaistīt putnus vai kukaiņus ir beidzies, tā ziedlapiņas nobirst un paliek vien kauslapas (dažreiz) un auglenīca, uz kuras drīksnas ir ticis puteksnis, ieaudzis iekšā un saplūdis ar sēklotnē esošo olšūnu. Tad no auglenīcas daļas izveidojas auglis, bet atgādinājums par šo procesu ir palicis - katram auglim var redzēt to auglenīcas augšējo daļiņu (drīksnu), mēs to varam saukt par sakaltušo ziedu.
Kad ar ārpusi esam tikuši galā, griežam augli uz pusēm. Svarīgi parādīt drošības pasākumus - kā turēt nazi, kā turēt pirkstus, griezt tikai uz dēlīša, parādīt kur nazim ir trulā un kur asā puse.
Dažus augļus ir interesanti griezt divos virzienos, tāpēc labi, ja ir divi eksemplāri. Piemēram, katrā ābolā iekšā ir zvaigznīte! Zinājāt?
Atkal zīmējam un rakstām visu, ko redzam: miza, mīkstums, sēklas. Ar lielajiem bērniem varat sameklēt arī sarežģītos, nopietnos nosaukumus - endokarps, eksokarps.
Te kivi ir mans darbs, ne bērna. Gan ziedu, gan augļu pētīšanā ļoti labprāt iesaistos arī pati. Visā šajā procesā ir kaut kas ļoti nomierinošs. Raisās sarunas, brīnāmies par augļiem un ziediem, par dabu.
Beigās vēl varam pētīt sēklu. Paskatīties uz to caur palielināmo stiklu, uzzmēt palielinājumā. Ja tā ir pietiekami liela - pārgriezt arī to uz pusēm. Attēlā ir zemenes sēkliņa.
Ar mazajiem ne vienmēr to vajag, bet ar lielajiem droši pārrunājiet arī augļu veidus vispār. Mums mājās šī ir mīļa tēma - domāt, kurš dārzenis īstenībā ir auglis :) Tomāts ir oga, ķirbis ir oga un arī gurķis ir oga. Viss, kas izaudzis no auglenīcas, ir auglis.
Montesori pedagoģijā māksla ir ļoti integrēta. Šāda te augļu, ziedu, lapu pētīšana ir viens no veidiem kā mākslu integrē nodarbībās.
Lai radoša darbošanās!
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
