Absorbējošais prāts un valoda

Ko nozīmē absorbējošais prāts? Un kāda tam nozīme valodas attīstībā? 
🔸Absorbējošais prāts ir unikāla bērna spēja, kas saglabājas līdz 6 gadu vecumam. Spēja, ar kuras palīdzību bērns mācās it visu, vienkārši esot savā vidē. Viņš uzsūc kā sūklītis visu, kas ir un kā notiek viņa apkārtnē. Šis ir dabas dots veids, kā jebkurš bērns var pielāgoties tieši tai videi, tam laikam, vietai, civilizācijai, kurā viņš ir piedzimis. Ja bērns piedzims mazattīstītā āfrikāņu ciltī- viņš pieņems tās likumus, paražas kā normu, bez ierunām, apgūst tās valodu, dejas. Ja bērns piedzims augsti attīstītā valstī, kurā varbūt ir vairākas valodas, tehnoloģijas, smalkas sabiedrības normas- arī tās viņš uzsūks kā švamme. Bērns mācās vienkārši būdams iegremdēts šajā vidē, bez piepūles, vienkārši esot.
🔸Dzimto valodu bērns uzsūc ar absorbējošā prāta palīdzību. Tā ir vienīgā valoda, ko bērns spēj apgūt (uzsūkt!) tik perfekti - bez akcenta, ar visiem izņēmumiem, locījumiem, skaitli, dzimti. Nevienu citu valodu, kuru pēc tam apzināti mācās, nav iespējams apgūt šādā līmenī. Šobrīd studenti mācās gadiem latīņu valodu, bet nespēj to apgūt perfekti, taču kādreiz, kad šī valoda bija dzīva, tajā runāja uz ielas, to perfekti zināja pat trīsgadnieki. Tas ir absorbējošā prāta nopelns.
🔸Un te sākas nevienlīdzība pat vienas valsts, pilsētas ietvaros- kāds bērns būs ticis tādā vidē, kur vecāki maz runā (varbūt biežāk ir ieslēgts TV, skatās telefona ekrānos, ir vienkārši neieinteresēti notikumos sev apkārt) un būs bērni, kas ir nokļuvuši bagātīgā valodas vidē. Kādam bērnam būs iespēja absorbēt 1000 vārdus, citam 3000, bet vēl citam 5000. Vienam bērnam ir iespēja iemācīties daudzas lietas, citam tikai dažas. Un, ja mēs runājam tieši par valodu- tam nav nekāda sakara ar to, vai vecāki ir bagātāki vai nabadzīgāki, tam ir sakars tikai ar to, kādu valodas vidi mēs dodam. Valodas nozīmi nav iespējams pārvērtēt- tas, kā mēs protam izteikties, lasīt, rakstīt var ļoti daudz nozīmēt mūsu tālākajās dzīvēs. Arī, aizejot uz skolu, kas ir svarīgākais? Valoda. Ne matemātika, ne jebkurš cits priekšmets. Ja bērns prot lasīt, rakstīt, izteikties, tad lielām problēmām nebūtu jābūt arī citos mācību priekšmetos.
🔸Dosim bagātīgu valodas vidi, dosim daudz lietu, kas palīdz attīstīt valodu, runāsim ar bērnu!
...vēl par valodu runājot (tā man ir ļoti mīļa tēma un varētu rakstīt ļoti daudz), ir svarīgi, lai bērns dzird dzīvo valodu (ne TV, ne radio - tie tikai traucē kā fona trokšņi)- sarunas! Īstas, dzīvas sarunas. Dzīvojoties ar vienu mazuli mājās, mēs patiesībā runājam diezgan primitīvi, to es pamanu arī savā uzvedībā- es sarunājos primitīvā valodā. Tiklīdz ir brāļi, māsas, vīrs, aukle, kāda draudzene ciemos - tā bērns dzird pavisam citu valodu. Jautājumus un atbildes, teikumu konstrukcijas, intonācijas... Tas dod bērnam ļoti daudz. Varbūt te arī ir viena no atbildēm, kāpēc pirmie bērni mēdz būt vēlāki runātāji? Vienkārši nepietiekama šī valodas vide. Tāda primitīvā valoda arī ir vajadzīga - laikā, kad bērns tikai mācās vārdus, kad viņš sāk rādīt ar pirkstu uz visiem priekšmetiem, tad ir jārunā skaidri, lēni, tā, lai bērns uztver šo vārdu - ābols, krūze, krēsls, mamma, kaķis. Tas viss arī ir vajadzīgs, taču nevar būt tā, ka tas ir vienīgais, ko bērns dzird.

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā. Un tagad arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.

Komentē