Mīti un patiesība par bilingvismu
Bērni dzīvo NĒ un NEDRĪKST pasaulē
Bērni dzīvo “nē” pasaulē, tāpēc būtu tik labi, ja vismaz mājas bērniem būtu “jā” vieta. Mājām ir jābūt tādai vietai, kur visu, ko bērns var aizsniegt, to arī drīkst. Tā, lai aizliegumu būtu krietni mazāk nekā atļauto lietu/vietu. Skatieties, kuros brīžos sakiet bērnam “nē” un padomājiet, kā to novērst.
Cik daudz negatīvisma nākas dzirdēt bērnam?
Ko nejautāt mazuļu vecākiem
Mēs ar vienu vienīgu teikumu varam sēt šaubas vecākos par bērna attīstību, par vecāku spējām darīt “pareizi”, par viņu izvēli.
Ko neteikt un ko teikt tā vietā?
Tam, KĀ sakām kaut ko, ir milzīga nozīme
Kā runāt, lai bērns mūs sadzirdētu?
Kas ir pirmais, kas nāk prātā, ja dzirdi: “Nelēkā pa gultu!”? Protams, acu priekšā redzam bērnu, kas lēkā pa gultu. Kā pateikt tā, lai bērns sadzird to, ko viņam cenšamies pateikt?
Dažkārt dzirdu vecākus sakām kaut ko, kas bērnam vispār nebūtu ienācis prātā, ja vecāks to nebūtu pateicis. Piemēram- “Dakteris tev neko sāpīgu nedarīs!” Pirms tam bērnam pat domas nebija, ka dakteris darīs sāpīgi. Tagad viņam IR šī doma.
Bērns kož!
Košana, sišana, kniebšana un grūšana parasti ir tikai fāze, kas pāries, taču, mēs varam paskatīties, vai nav kādi faktori, kas to stimulē. Kuri tie ir?
Divgadnieks
Absorbējošais prāts un valoda
Kāda tam nozīme valodas attīstībā?