🔸Mācību procesā mērķim nevajadzētu būt tam, lai bērns veiktu vingrinājumu bez kļūdām, bet gan neskaitāmi mēģinājumi, kuru laikā bērns pats iekšēji veic atklājumus un veido prātā sistēmas.
🔸Kļūdām ir milzīga nozīme un, ja bērns spēj izpildīt kādu darbu neaizdomājoties un pilnīgi bez kļūdām, tad viņš no tā ir izaudzis un tas pilnīgi neko nedod viņa attīstībai. Man patīk salīdzinājums ar bruģa licējiem - kamēr cilvēks nav iestrādājies, domā, kur un kā labāk likt, tikmēr viņa smadzenes ļoti tiek nodarbinātas, taču tiklīdz darbs kļūst automātisks, tas jau vairs ir tikai fizisks darbs, bez prāta attīstīšanas.
🔸Bērniem neko nedod arī tas, ka kāds cits (mamma, brālis, skolotājs) prot kaut ko veikt bez kļūdām - saka priekšā, rēķina, raksta un visādi citādi cītīgi asistē. Tas ir tāpat kā klavieru spēlēšana - mēs nevaram iemācīties tās spēlēt tikai ar skatīšanos vien - ir jāvingrinās neskaitāmas stundas. Arī sportā muskuļi augs tikai pašam trenējoties . Bērnam ir jāattīsta sevi pašam, caur savām pūlēm, neviens cits otra vietā nevar attīstīties.
Mēģinājumu - kļūdu ceļš ir ļoti svarīgs.
🔸Tiklīdz bērnam izdodas kaut ko pirmās reizes paveikt precīzi, viņa interese tikai pieaugs - viņš vēlēsies atkārtot uzdevumu, lai gūtu pozitīvo sajūtu. Taču vēlāk atkal būs nepieciešams jauns izaicinājums.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
