Šoreiz gribu dalīties ar kādu atziņu, kas tiek izmantota Montessori izglītības iestādēs un kas varētu noderēt arī jums mājās.
🔸Montessori pedagoģijā tiek uzskatīts, ka augstākais līmenis kādā priekšmetā/prasmē tiek sasniegts nevis tad, kad par to ir saņemta izcila atzīme, bet gan tad, ja bērns šīs zināšanas spēj nodot citiem - pastāstīt, iemācīt, parādīt, reāli izmantot. Vecākie bērnudārznieki pastāsta un iemāca kādas lietas mazākiem, 3. klases skolēns paskaidro vielu 1. klases skolēnam un tamlīdzīgi.
🔸Turklāt, ir vēl viena nianse - bērni viens otram prot izskaidrot daudz saprotamāk, jo, lai arī viņi bieži nelieto īsto terminoloģiju, viņi prot paskaidrot tādiem vārdiem, lai otrs bērns saprastu. Tas ir tāpēc, ka viņi pēc attīstības līmeņa viens otram ir daudz tuvāki, nekā pieaugušie bērniem.
🔸Kā mēs to varam izmantot mājās, ģimenē? Ja man kāds bērns lūdz palīdzību, es sākumā paskatos, vai tuvumā nav kāds cits bērns, kas to jau zina, prot un spēs palīdzēt. Tas neattiecas tikai uz mācībām. Tā ir arī sviestmaizes uzsmērēšana, multenes ieslēgšana, grāmatas palasīšana priekšā, šķēru padošana no augstāka plaukta.
🔸Tā nav vecāku pienākumu pārlikšana uz vecāko bērnu pleciem vai pāragras pieaugšanas veicināšana. Bērniem patīk iesaistīties, būt savas ģimenes daļai, sabiedrības daļai. Tā ir iesaistīšana, darbu deliģēšana, praktisko iemaņu nostiprināšana, neatkarība, kas noderēs ikvienam. Un nav tā, ka tikai vecākie bērni šādi tiek iesaistīti - katram atrodas darbiņš pa spēkam. Pat mazie pusotrgadnieki var izmest savus pamperus vai padot krūzīti.
🔸Mēs kā vecāki instinktīvi mēdzam rīkoties, tiklīdz kādam bērnam kaut ko vajag, bet pamēģiniet šo pieeju - jūs redzēsiet, cik patiesībā spējīgi ir jūsu bērni!
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
