🔸Esiet pamanījuši, ka šis teikums parasti ir ar negatīvu pieskaņu un visbiežāk pēc šīs ļoti patiesās frāzes, uzmanība tiek nevis dota, bet tieši pretēji - bērns tiek vēl vairāk ignorēts, jo “viņš vienkārši grib sev pievērst uzmanību”. Šis teikums dažkārt pat tiek papildināts ar “neņem vērā”.
Vai nav absurdi?
🔸Tātad, tiklīdz mēs nonākam pie šāda secinājuma, mums par to ir jāpadomā, nevis jāturpina ignorēt bērns. Jācenšas saprast arī, vai nav tā, ka bērns vienīgo uzmanību gūst tad, kad viņš tiek bārts. Bērnam ir vienalga, kāda veida uzmanība tā ir - ka tik vispār ir. Līdz ar to, secinājums bērna prātā ir tāds, ka jāuzvedas izaicinoši un nepieņemami, lai vecāki mani pamanītu. Šāda veida komunikācijā mēs neparādām, kā mēs gribam, lai bērns uzvedas. Tāpēc ļoti svarīgi ir dot pozitīvo uzmanību tad, kad bērns uzvedas labi - pamanīt to!
🔸Aprunāties, būt emocionāli atsaucīgiem, ņemt vērā bērnu, cienīt viņu. Varbūt šībrīža situācijā (rakstu Covid-19 laikā) šo uzmanību mēs varam dot ēdienreižu laikā un pēc tam arī kopīgi sakopjot virtuvi. Darbojoties kopā, sarunas raisās ļoti dabiski, turklāt, bērni jūtas noderīgi un svarīgi savās mājās, ja ļaujam iesaistīties šādos darbos. Vai arī, piemēram, varam vienoties: “Šobrīd man ir vajadzīga 1 stunda, lai netraucēti pastrādātu, bet pēc tam es Tev palasīšu grāmatu/uzspēlēsim spēli,” - varbūt tas viss izklausās utopiski, taču, savlaicīgi iedodot pozitīvo uzmanību, mums patiešām ir iespēja izvairīties no daudziem konfliktiem vēlāk. Ir vērts investēt šajā kopīgajā laikā.
🔸Tieši tāpat šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi arī katram atrast laiku pabūt vienatnē, uzpildīties pašiem savā īpašā veidā.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
