Citreiz no audzinātāju skata punkta tas izskatās kā apmainīts bērns - visu dienu bērnudārzā viss bija vairāk nekā lieliski, visur piedalījās, visu darīja, uzvedās labi, bet atnāk mamma - un viss! Bērns izklājas pa grīdu, kliedz, raud. Bērns visu dienu ir sevi savācis, turējis grožos, ievērojis tās normas, kas jāievēro bērnudārzā, un viņš beidzot satiek cilvēku, ar kuru jūtas absolūtā drošībā un komfortā… un nāk izlāde. Tāpat kā pieaugušie citreiz turamies, turamies visu dienu un tad partnerim vakarā rādām savas emocijas - kā nu kurš - cits strīdās, cits bļauj vēl kāds raud. Bērna emocionālās izlādes ir dabisks veids kā viņš tiek galā ar emocionālo pārslodzi. Patiesībā tas ir pat labi, ka izraudās. Tas ir daudz labāk nekā paturēt visu spriedzi sevī, jo tas var rezultēties vēdersāpēs, galvassāpēs, vispār biežākās slimošanās. Svarīgākais laikam ir saprast, ka tas, ka tā notiek, nenozīmē, ka jūs esat slikti vecāki, un “visi citi prot ar bērnu tikt galā un tikai es nevaru savu bērnu savākt”. Tas nozīmē to, ka bērns ar jums jūtas gana komfortabli, lai to izrādītu.
Par lielajām emocijām lasiet arī šajā rakstā.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
