Šis ir viens no komentāriem, kas mani kaitina visvairāk (uzreiz aiz “jūs kaut kā pārāk emocionāli to uztverat” vai “PMS?”).
Teikums “bet es taču izaugu normāls” attiecībā uz bērnu audzināšanu vajadzētu beigt izmantot, it īpaši, ja to izmanto, lai attaisnotu savu rupjo izturēšanos pret bērnu. Ja Tu izturies vardarbīgi (emocionāli vai fiziski), tad tā vien ir zīme, ka nē - Tu neizaugi normāls, Tev ir bijusi sāpīga pieredze un ir jātiek ar to galā, lai neturpinātu šo ciklu attiecībā pret saviem bērniem. Citreiz arī pieaugušo bērnu vecāki saka “bet jūs taču izaugāt normāli”, tā arī ir savu izvēļu attaisnošana, nevis godīga paraudzīšanās uz to, kā tad ir patiesībā. Arī mana mamma attiecībā uz mani ir lietojusi šo tekstu, un es klusēju pretī, jo negribēju viņu aizvainot… jo iekšējos ievainojumus neviens jau no malas neredz. Tas, ka fiziski izskatās veseli, tas nenozīmē, ka ievainojumi nav palikuši. Un kā jau rakstīju iepriekšējā rakstā - tie izlien taisni tad, kad pašiem bērni ir tajā vecumā, kad šos ievainojumus guvām. Arī karu piedzīvojušie no malas izskatās tīri tā neko - normāli taču izauga, bet tā ir aizberga redzamā daļa.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
