Līdz mums ir bērni, dažkārt mēs pat nenojaušam, ka mums ir kādas bērnības “traumas” - šķiet, kas bijis - bijis, viss bija normāli. Kad piedzimst bērni, viņi mūs sāk neapzināti trigerēt (trigeris - palaidējmehānisms). Vienkāršāks piemērs ir ar jau skolas vecuma bērnu, piemēram, bērns saņem sliktu vērtējumu, un mēs atceramies, kā tas bija mums pašiem. Sastrīdas ar draugiem - un mēs izejam cauri vēlreiz tām sajūtām, ko paši piedzīvojām, kad piedzīvojām strīdus ar draugiem. Skolotāja mūsu bērnam nepamatoti kaut ko pārmet - un pašiem uzreiz tā nepatīkamā sajūta pakrūtē, jo arī paši noteikti kādreiz esam piedzīvojuši situāciju, kur mums kāds nepamatoti kaut ko ir pārmetis. Pirms bērns mums to “norāda”, mēs, iespējams, pat neiedomājamies, ka šī situācija līdz galam nebija pārstrādāta. Tas pats attiecas uz visām mazuļu lietām - mēs paši neatceramies, kas ir noticis, bet situācijas ar bērnu no mūsu zemapziņas izvelk viskaut ko. Tāpēc kādreiz nespējam izturēt bērna raudāšanu, jo uz mūsu raudāšanu kāds reaģēja ļoti asi, mums bija jāapklust, tagad pašiem ir grūti šādos brīžos, kad mūsu bērns raud, ir grūti vienkārši būt blakus šajās bērna emocijās.
Pavisam vienkāršs piemērs - man sāpēja sirds, ka man mamma nepina matus, tāpēc tagad jo īpaši izbaudu matu pīšanu savām meitām. Ceru, ka viņām tas neradīs pretējo traumu :) Jūs man daudzi Instagram vēstulēs rakstījāt, ka pērkat jaunas drēbes bērniem, jo pašiem bija jāstaigā māsu/brāļu nonēsātajās. Ka rīkojiet lielas ballītes, jo pašiem nekad tādas nebija dzimšanas dienās. Pērkat Lego un citas mantas, kas pašiem pietrūka. Pieņemat visas emocijas. Neliekat ravēt. Spēlējaties kopā un ceļojat. Un pāri visam - visbiežākā atbilde bija, ka ļoti, ļoti daudz sakāt, ka mīlat - tik daudziem tas ir pietrūcis un tagad, līdz ar saviem bērniem , to var pat savā ziņā dziedināt.
Svarīgākais visā šajā stāstā pamanīt to konkrēto bērnu, kas ir jūsu priekšā tagad. Iespējams, ka viņam vajag kaut ko citu, nevis to, kas pietrūka jums. Varbūt jūs ilgojāties pēc tās lielās dzimšanas dienas ballītes, bet jūsu bērnam ir cits temperaments, cits raksturs un viņam gribas klusu, mierīgu vakaru ar pašiem tuvākajiem. Tāpēc der uzjautāt, ko vēlas tieši jūsu bērns.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
