Mums ar dēliem ir noruna, ka vasaras laikā izlasīs 12 grāmatas. 12 vasaras nedēļas - 12 grāmatas, visiem viss šķiet godīgi. Edmunds aizvakar pabeidza pirmo (“Diena, kad ome salauza internetu”), es taisu vakariņas un fonā ar viņu pārrunāju grāmatu. Kā pirmo jautājumu uzdevu: “Ar cik zvaigznēm tu šo grāmatu novērtētu skalā no viens līdz pieci?” Viņš atbildēja, ka ar 3,5 zvaigznēm. Nākamais jautājums viņu pamatīgi nošokēja, es viņam teicu: “O, 3,5! Par ko tu varēji šai grāmatai iedot veselas 3,5 zvaigznes?” Viņš bija pārsteigts, jo domāja, ka es viņam uzdošu jautājumu par to, kāpēc tad nav 5 zvaigznes? Un šī saruna izvērtās ļoti pozitīva, jo viņš man pastāstīja visu to labo, kas patika grāmatā un kāpēc tai varēja iedot pat 3,5 zvaigznes.
Tāpat ar mums pašiem. Mēs varam koncentrēties uz to, ka šobrīd desmit baļļu skalā jūtamies uz 3 vai 4, bet varam padomāt, kas ir tas, kas mūs šobrīd tomēr notur uz 3 vai 4. (Es ceru, ka Tev tomēr neiet tik grūti…). Vai tā ir rīta kafija, vai bērna smaids, kas tomēr notur? Varbūt pastaiga vai mīļākā dziesma? Ir kaut kas, kas tomēr neliek tev nošļukt uz “-1”. Un ir forši ik pa laikam padomāt no šīs gaišās puses, pat tad, kad viss neiet tik perfekti kā gribētos.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
