"Man ir garlaicīgi!"

Bērns saka: “Man ir garlaicīgi.” Pirmkārt, noskaidrojiet, vai bērns izprot vārdu “garlaicīgi”. Mums četrgadīgā meita bija pasākusi lietot šo vārdu jocīgās teikuma konstrukcijās, līdz sapratām, ka viņai “garlaicīgi” ir “ilgi”.

Tas, ka bērns saka, ka viņam ir garlaicīgi, visbiežāk nozīmē, ka viņa dzīvē ir pārāk daudz strukturēta laika, kurā viss ir iepriekš izplānots un izlemts, kas jādara. (Neiet runa par dienas struktūru, kas ir labi, bet vairāk par to, ka katrs brīvais mirklis ir aizpildīts ar kādu plānotu aktivitāti). Tāpēc, ja arī šādos brīžos, kad bērnam kļūst garlaicīgi, atkal skriesim un aizpildīsim šo laiku, tas problēmu patiesībā tikai padziļinās, jo atkal izlemsim bērna vietā. Bērnam jādod laiks un iespēja atklāt pašam, kas tad viņu nodarbinās. Man parasti nemaz nav laika skriet un izklaidēt katru. Kādreiz piedāvāju kādu aktivitāti, bet visbiežāk šādos mirkļos bērnam nemaz neko no piedāvātā negribēsies, pret visu būs kāds iebildums. Reiz izlasīju kādu ieteikto atbildi uz šo un to bez ironijas arī lietoju: “O, man vienmēr patīkt tas, ko tu izdomā darīt, kad tu man paski, ka tev ir garlaicīgi. Tu vienmēr izdomā darīt kaut ko ļoti interesantu, kas man nemaz nebūtu ienācis prātā.” Un tā jau arī ir. Būtībā jāsaprot, ka tā nav mūsu problēma, bet bērna problēma - viņa smadzenes ir izsalkušas pēc kaut kā darīšanas, domāšanas, bērnam ir jāatrisina šī situācija, jāmeklē ar ko tās smadzenes šajā mirklī pabarot. Pašam.

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.

Komentē