“Uzraksti par bulingu starp bērniem!” Hmm… par šo es ilgi domāju, jo es saprotu, ka reklāmas kampaņas un gudras frāzes to nespēj izskaust. Jā, varbūt to ātrāk pamana un uz to reaģē, bet tas nav tas, kas to padarīs par nebijušu. Pēdējā laikā tik daudz ir bulinga sociālos tīklos! Twitter vispār sprāgst augšā - vakcinētie pret tiem, kas nav vakcinējušies, heteroseksuāli cilvēki pret homoseksuāliem, mammas, kas zīda, pret mammām, kas baro ar maisījumu, iestāšanās pret tiem, kuriem ir kāda metālā saslimšana. Un tie ir pieauguši cilvēki!!! Kā mēs varam runāt par to, kā šādas tendences novērst starp bērniem, ja pieaugušie viens pret otru nespēj izturēties ar cieņu? Ja kādu paziņu vai radinieku aprunā pēc tikšanās, ja bērna klātbūtnē šausminās par to, kā kāds bija apģērbies, cik resns vai tievs un izsakās ar “tā trakā/tas zābaks”? (Starp citu, tiklīdz kādu cilvēku vairs nesauc viņa vārdā, bet kaut kā nievājoši, priekšmeta vārdā - visiem kļūst vieglāk viņu noniecināt, pazemot. Esmu dzirdējusi pat ģimenēs, ka par vienu no bērniem saka “tā čīkstētāja” - tāda depersonificēšana dod zaļo gaismu visiem ģimenes locekļiem bulingot šo bērnu.)
Saknes šim visam nāk no ģimenes, no sarunām starp pieagušajiem, no sarunām ar bērniem. Domājiet līdzi, ko un kā jūs runājat par citiem, ja jums patiešām satrauc bulings. Ja jūs turpināt zākāt valdību, skolotājus, ārstus, tad neizliecieties, ka jūs uztrauc bulings un mobings starp bērniem...
Ir dažādas izvēles, ir dažādas ticības, ir dažādi cilvēki. Mums ir daudz, daudz, daudz sarunu par dažādības pieņemšanu, šī ir svaigākā: “Mammu, kāpēc tu ļāvi Zefīram pieiet pie bomzīša?” “Tāpēc, lai Zefīrs nedusmojas, kad sajūt šādu smaku un arī tāpēc, ka varbūt šim vīrietim iespēja samīļot mūsu kucēnu bija labākais dienas brīdis. Viņiem ir ļoti grūti izkļūt no tā apļa, kurā viņi ir - pat, ja gribētu strādāt un sākt jaunu dzīvi, neviens īsti negrib ņemt viņus darbā. Kamēr neņem darbā, tikmēr viņš netiek pie tīrām drēbēm, mājām.” (saruna bija garāka, tas ir fragments)
Arī stāstīšana, ka kāda cita valsts ir slikta vai arī tas, ka tieši mūsējā valsts ir visvislabākā - tas jau agrīni var sēt naidu pret citu valstu iedzīvotājiem. Mēs vienmēr runājam par to, ka visās valstīs ir daudz laba un skaista: cilvēki, daba, dzīvnieki, kultūra - papētām attēlus, paražas, paskatāmies youtube video. Jā, dažreiz kādai valstij šobrīd nav paveicies ar tās vadītāju, bet pašus iedzīvotājus vai valsti tas nepadara par sliktu.
Labs Līgas Bērziņas no Uzvedība.lv raksts par to, kā laikus pamanīt un novērst mobingu, pieejams šeit. Iesaku izlasīt.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
