Man šis liekas tik pašsaprotami, bet vēl aizvien to mēdzu redzēt, tāpēc arī šī tēma ir pelnījusi ierakstu.
Skaidro attiecības ar bērnu un pārrunā viņa neatbilstošo uzvedību tikai ar viņu divatā. Publiski nevajag rāties un lasīt morāli bērnam - tā ir necieņa pret bērnu un arī apkaunojoši viņam. Bērns domās nevis par to, ko ir izdarījis nepareizi un kā varētu nākamreiz laboties, bet gan, cik nepatīkama ir šī situācija, visa nepatika pagriezīsies pret pieaugušo. Iedomājieties, kā būtu, ja vīrs sāktu pārmest savai sievai citu cilvēku klātbūtnē - tas ir pazemojoši.
Un arī neapspried bērnu viņa klātbūtnē, it kā viņš nemaz nebūtu tuvumā. Ar šo bieži grēko izglītības iestādēs. Ja par bērnu ir kas sakāms, tad vai nu tās ir individuālas pārrunas bez liekām acīm, vai nu arī bērns ir jāpieaicina blakus un jāiesaista sarunā, piemēram, par to, kas šodien atgadījās bērnudārzā - pietupties viņa līmenī un ļaut viņam pašam to pastāstīt. Tas, ka viņu apspriež tepat blakus, bet neiesaista sarunā ir nepatīkami, bērns, izdzirdot savu vārdu, saspicē savu uzmanību uz sacīto un var ļoti pieķerties tam, ko par viņu saka - tas var arī negatīvi ietekmēt pašapziņu… viņš ir tepat, bet viņa viedoklis un skata punkts netiek ņemts vērā. Arī tad, ja par bērnu stāsta labas lietas, tik un tā iesaistiet viņu pašu sarunā - lai pasaka, kā viņam ir veicies. Tā ir elementāra cieņas izrādīšana.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
