Visneefektīvākā lieto, ko darīt, kad bērnu pārņēmušas spēcīgas emocijas, ir lasīt viņam lekciju

Visneefektīvākā lieta, ko darīt, kad bērnu ir pārņēmušas lielas emocijas, kad bērns ir “eksplodējis”, ir mēģināt iestāstīt, kā vajadzēja rīkoties un vispār lasīt lekciju! Smadzeņu darbības īpatnību dēļ, šādā brīdī bērns nespēj loģiski domāt, sadzirdēt un analizēt, ko viņam saka, kur nu vēl mainīt savu uzvedību. Ar loģiku un runāšanu šādā brīdī neko nepanāksiet. Bērna smadzenes vēl attīstās un brīdī, kad bērns ir dusmīgs, vīlies, sāpināts, tad smadzeņu daļa, kas atbild par loģiku, nefunkcionē pilnā apjomā. Es vispār pie sevis domāju - šī smadzeņu daļa tagad ir “atslēgusies”, nedarbojas. (Protams, ka nav tā, ka vispār nedarbojas, bet vieglāk vadīt situāciju, ja uzskatām, ka tā tagad nav pieejama.) Bērni šādā momentā pat grib, lai jūs tagad apklustat (daži to arī pasaka), it īpaši, ja viņi jau paši saprot, ko ir izdarījuši nepareizi. Bērns, šādā brīdī jau ir sensorajā pārslodzē, nevajag gāzt vēl virsū runas plūdus, kas tikai apgrūtinās nonākšanu atpakaļ līdzsvarā.

Nelasiet lekciju, nemāciet, kā vajadzēja, nepavēliet beigt raudāt, bet nodrošiniet komfortu, pieņemšanu un spoguļojiet situāciju - pastāstiet, ko redzējāt, pasakiet, ko bērns jūt - ielieciet to vārdos, nevis lasiet lekciju! Tātad nevis: “Nu cik tev var teikt, ka jāskatās zem kājām! Es tak teicu, ka te nevajag skriet!” bet nodrošiniet ķermenisku kontaktu vai esiet tuvumā acu vai zem acu līmeņa un lēni, mierinoši sakiet - “Es redzēju, ka tu skrēji un paklupi, tas izskatījās sāpīgi. Tagad es tevi mīļoju.”

Vai - nevis “Tas nav nekāds pasaules gals, visi iet uz skolu! Tev arī jāiet. Man ir savs darbs, tev ir jādara savs. Visi iet uz skolu. Nemācīsies, būsi bez darba un naudas!” bet “Es dzirdu, ko tu saki… Tev riebjās iet uz skolu…  Man arī ir dienas, kad man ir grūti saņemties un kad gribētos visu dienu palikt mājās paslinkot.” … Starp citu, pie runām par negribēšanu iet uz skolu un bērnudārzu mēs bieži ar bērniem, kad viņi ir nedaudz nomierinājušies, parunājam par to, ko tad mēs gribētu darīt, ja mums šodien būtu brīvdiena - es pastāstu savus plānus, viņi savus, un tas vien jau liek sajusties labāk un ir spēks tomēr saņemties ikdienas pienākumiem.

Viktorija

P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.

Komentē