🔹Ja sajuties vainīga/-s, centies saskatīt “lielo bildi”, nevis koncentrējies uz konkrēto mirkli. Tu šobrīd sajuties vainīga/-s par vienu mazu nieku no visas ikdienas. Piemēram, iedevi maizīti “normālu” vakariņu vietā, bet bērnam IR, ko ēst, un tā ir viena maizīte, visu mēnesi jūs nepārtiekat no maizītēm, es ticu, ka ir arī augļi, dārzeņi un viskaut kas cits.
🔹Nenoniecini labo, ko dari. Mēs tik bieži koncentrējamies uz slikto, uz kļūdām, uz neizdošanos… un it nemaz nepamanām, bet kas tad bija tas labais šodien? Kas šodien bija jauks? Varbūt no rīta ar bērnu/-iem samīļojies. Varbūt izlasījāt kopā mazu grāmatiņu? Varbūt palīdzēji iztīrīt zobus un tajā mirklī kopā arī pajokojāt? Varbūt palīdzēji uzvilkt cepuri un saberzējāties ar deguniem. Ikdienā ir tik daudz mazu, mazu sīkumiņu, kas veido dienu, veido attiecības - acu skatiens, smaids, bērna uzbūvēts tornis… Pamani labo.
🔹Beidz analizēt katru mazo nieku attiecībā uz to, kā tas ietekmēs bērnu. Bērni nav nemaz tik trausli. Mazi sīkumi neradīs traumu. Ja kopumā audzināšana ir cieņpilna, ja vispār aizdomājies par to, vai esi laba mamma/labs tētis, tad tas vien jau liecina, ka esi! Gana laba! Gana labs! Un tas arī ir viss, kas nepieciešams. Arī, piemēram, tai pašai drošajai piesaistei pietiek ar to, ka gana bieži atsaucamies bērnam, nevis pilnīgi katru reizi, nekad neizlaižot un esot gandrīz vai pārcilvēki.
🔹Tas, ka neesi perfekts/-a nozīmē vien to, ka esi cilvēks. Un tieši cilvēcīgums bērnam arī ir jāredz. No tā ļoti, ļoti mācās. Ar “perfektumu” mēs uzliekam neredzamu slogu bērna nākotnei - arī viņam būs sajūta, ka būs jābūt perfektam un viss vienmēr jāvar, un vienmēr jāsmaida, un nekad nevar sadusmoties un sakliegt. Nē, mēs sakliedzam, sastrīdamies, mēs piekūstam… un ir svarīgi, nevis izlikties, ka tā nav daļa no dzīves, bet gan parādīt, kā ar to var tikt galā, mācīties aprakstīt savas emocijas, parādīt, ka var būt arī konstruktīvi strīdi, ka mēs atvainojamies un uzņemamies atbildību par pateikto vai izdarīto.
🔹Ja regulāri piezogas vainas sajūta audzināšanas jautājumos, atrodi domu biedrus. Vecāki neskraida apkārt stāstīdami visiem par savām grūtībām, bet uzticamā vidē, ar cilvēkiem, kas saprot, ir viegli padalīties tajā, ka zīdīšana sāp, ka bērns daudz mostas, ka vakaros raud, ka nav laika izmazgāt matus, ka neizturēji un sabļāvi… Ieraugot, ka ļoti daudzi vecāki iet cauri vienām un tām pašām grūtībām, kļūst vieglāk pieņemt arī sevi. Un neklausies tajos, kas saka, ka viņiem gan tā nekad nav bijis vai ka vajag “vienkārši” [ieliec jebkuru padomu]. Nepieņem kritiku no tiem cilvēkiem, kuriem padomus tu nekad neprasītu.
🔹Filtrē informāciju, ko uzņem. Tad, kad informācijas ir par daudz un tā ir ļoti atšķirīga, tad ir viegli sāk justies par kaut ko vainīgai/-am. Ne tā pacēlu, ne tā noliku, nepareizi mazgāju, baroju, izklaidēju… Jo vairāk mēs domājam par “pareizo” veidu, jo vairāk mēs attālināmies no savas intuīcijas un no sava bērna. Ja mana galva visu laiku ir aizņemta ar faktiem par to, kā tad vajag, tad ir ļoti grūti būt te un tagad ar savu bērnu.
🔹Sociālie tīkli - iedvesmai, ne sevis vainošanai. Ieraudzījām sociālajos tīklos, ka kāds darbojas ar bērniem, brauc kaut kur, izmanto īpašu pieeju, bet paši esam knapi no pidžamām izkāpuši pēcpusdienā… Protams, ka tas var izraisīt sajūtu, ka īsti nesanāk… bet mēs jau neredzam visu konkrētās ģimenes ikdienu, cilvēki dalās ar vienu mazu daļiņu no savas ikdienas. Nevajag šo īpašo un skaisto momentu citu cilvēku dzīvēs salīdzināt ar visparastāko ikdienu (kuru piedzīvo arī šie cilvēki, kuri ir padalījušies ar skaisto momentu).
🔹Laiks sev!!! Ar maziem bērniem būs ļoti grūti izrauties tādā atpūtā, kad vari pilnībā restartēties, pilnībā uzlādēties. Tāpēc meklē mazos, mazos mirkļus ikdienā, kas palādēs pa drusciņai - no rīta paskaties debesīs pa logu un mirklīti apzināti paelpo, nopērc super garšīgu tēju (un arī skaistāko krūzi), kas tevi gaidīs brīžos, kad bērni ir aizmiguši, apej ap kvartālu pilnīgā klusumā vai ar mūziku ausīs, kas tevi uzlādē, nomierina vai vienkārši iepriecina. Padomā, ko tu šobrīd vari nedarīt, ko var kādam deliģēt - visus tos pašus pienākumus, kas bija pirms bērna/-iem nav iespējams izpildīt tagad kopā ar bērnu.
Viktorija
P.S. Seko bloga jaunumiem EsPats! Facebook lapā un arī Instagram, kur ar dažādiem rakstiem, bildēm un idejām dalos vairākas reizes nedēļā.
